Medicīnas māsu profesija pārmaiņu ceļa sākumā
Maija vidū atzīmējām Starptautisko māsu un vecmāšu dienu. Kāda patlaban Latvijā ir situācija ar veselības aprūpē skaitliski lielāko profesiju – medicīnas māsām, un kādas izmaiņas to sagaida nākotnē, līdz ar jaunieviesto profesijas standartu un reformām izglītībā?
Statistikas dati nav iepriecinoši – māsu skaits Latvijā uz 100 000 iedzīvotājiem ir par 42% mazāks nekā vidēji ES valstīs, un mēs šai ziņā esam pēdējā vietā Eiropā. Pēdējo 10 gadu laikā reģistrētu strādājošo māsu skaits ir sarucis aptuveni par 21%, bet aptuveni 40% māsu ir pirmspensijas vai pensijas vecumā. No 250 – 300 medicīnas māsām, kas ik gadus absolvē izglītības iestādes, darbu veselības aprūpē uzsāk vien aptuveni piektdaļa.
Nepietiekamais māsu skaits, kas saistīts arī ar citām problēmām nozarē, piemēram, veselības aprūpes organizatoriskajiem jautājumiem, profesijas prestižu, nepietiekamo atalgojumu, pārslodzi un profesionālo izdegšanu, ievērojami apdraud veselības aprūpes kvalitāti kopumā. Nozarē nepieciešamas reformas, jo pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījusies arī māsu loma, prasot papildu kompetences, atbildību un autonomiju.
Lai to risinātu, kā arī lai celtu māsu prestižu un atjaunotu profesijas standartus atbilstoši mūsdienu veselības aprūpes prasībām, darba grupa, kas apvienoja darba devējus, izglītības institūciju un profesionālo asociāciju pārstāvjus, ir izstrādājusi konceptuālu ziņojumu “Par māsu profesijas turpmāko attīstību”. Tas no 2022. gada paredz arī reformas māsu izglītībā, kas optimizēs izglītības procesu, atsakoties no sarežģītās divpakāpju izglītības iegūšanas koledžās un augstskolās, vienkāršos specializācijas iegūšanu un palielinās māsu mobilitāti un konkurētspēju darba tirgū. Ieguvēji no šīm reformām būs kā darba devēji, tā visa sabiedrība, jo tiks gan pilnvērtīgi izmantots māsu profesionālais potenciāls, gan nodrošināta kvalitatīva, uz pacientu vērsta aprūpe.
Jaunais standarts – vairāk kompetenču, lielāka atbildība un autonomija
Māsu profesijas pamatlicējas Florences Naitingeilas jau 19. gs. definētie galvenie māsu darbības pamatprincipi (koncentrēšanās uz pacientu aprūpi un labāko iespējamo apstākļu nodrošināšana slimajiem) vēl joprojām ir spēkā, taču mūsdienu realitāte pieprasa arī citas profesionālās kompetences. Māsas profesija pēdējos gados ir mainījusies, jo ir būtiskas izmaiņas gan veselības aprūpes sistēmā, gan arī sabiedrības veselības rādītājos – sabiedrība noveco, daudz vairāk ir hroniski slimu pacientu, kā arī pacientu ar daudzām saslimšanām, līdz ar to māsu profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences ir paplašinājušās. Māsu loma ir palielinājusies ne tikai stacionārajā, bet arī ambulatorajā aprūpē.
Ir mainījusies tradicionālā izpratne par māsu lomu medicīnā no ārsta asistenta un palīga uz zinošu, kvalificētu un līdztiesīgu kolēģi, kurš var darboties patstāvīgi. Mūsdienu māsām ir jāstrādā uz pierādījumiem balstītā praksē.
Konceptuālais ziņojums “Par māsu profesijas turpmāko attīstību” paredz jauna māsu profesijas standarta izstrādi, kurš nav ticis aktualizēts kopš 90. gadu beigām. Jaunais standarts noteiks, ka māsas vairs nebūs ārsta norādījumu izpildītājas – viņām būs tiesības patstāvīgi diagnosticēt, konsultēt, pieņemt lēmumus, kā arī izrakstīt noteiktus medikamentus, kas garantēs ātrāku ārstniecības rezultātu sasniegšanu, saglabāšanu un uzturēšanu, vienlaikus veicinot pacientu apmierinātību un uzlabojot sabiedrības veselības rādītājus kopumā. Ar šo jauno standartu tuvosimies situācijai Eiropā, kur māsām jau ir lielākas profesionālās kompetences, nekā Latvijā.
Optimizēts izglītības process, specializācija un sertifikācija – galvenie reformas pīlāri
Jaunās māsu kompetences noteiks arī izmaiņas izglītības standartos un saturā, kā arī būtiskas izmaiņas būs arī māsu izglītības organizēšanā. Viens no galvenajiem māsu izglītības reformas iemesliem ir sarežģītā divpakāpju sistēma, kas paredz, ka izglītību var iegūt gan vidējās izglītības institūcijās, proti, koledžās, gan augstskolās. Papildus šai izglītībai jāiziet arī obligātā specializācijai augstskolā kādā no septiņām pamatspecialitātēm, kā arī jāveic regulāra sertifikācija. Šis izglītības process ir nesamērīgs, nepamatots un neelastīgs, kā arī neveicina māsas uzsākt un turpināt profesionālo darbību veselības nozarē.
Reforma paredz, ka no 2022. gada par māsu varēs strādāt tikai pēc bakalaura grāda iegūšanu. Specializācija vairs nebūs tik sadrumstalota, jo varēs kļūt par vispārējās aprūpes māsu, kas palielinās jauno speciālistu mobilitāti un konkurētspēju darba tirgū. Tāpat arī tiks atcelta obligātā sertifikācija, kas bija laikietilpīgs un neefektīvs process, kas tiks aizstāta ar efektīvu un reglamentētu profesionālo pilnveidi.
RSU profesionālā bakalaura studiju programma Māszinības jau pakāpeniski, vairāku gadu garumā tiek modernizēta un piemērota mūsdienu veselības aprūpes sistēmas prasībām, un 2023. gadā, kad notiks gan jaunās izglītības sistēmas ieviešana, gan arī studiju programmas pārakreditācija, kardinālas izmaiņas nebūs jāveic. Kvalitātes prasības mūsu studiju programmā ir līdzvērtīgas Rietumeiropas universitātēm. Īstenojam pētniecībā un simulācijas tehnoloģijās balstītu izglītību, studiju procesā ir integrētas 60–70% ir praktisko nodarbību, kuras lielākoties notiek veselības aprūpes iestādēs. Tas nodrošina zinošus, kompetentus jaunos speciālistus, kas ir praktiski sagatavoti darbam ar pacientu mūsdienu veselības aprūpes sistēmā.
Simulācijas tehnoloģiju iesaiste studentu izglītības procesā ir ne tikai modernās medicīnas tendence, bet saskan ar ES regulu prasībām par pacientu drošību. Darba devēju un Latvijas Māsu asociācijas pārstāvji piedalās studiju programmu izstrādē un gala pārbaudījumos – šī ciešā sadarbība palīdz sagatavot zinošus un praktiskam darba gatavus absolventus.
Jaunās māsu izglītības reformas ievērojami atvieglos izglītības iegūšanas procesu un veicinās māsu potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu.
Autore ir RSU studiju programmas “Māszinības” vadītāja un P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas klīniskā virsmāsa
The post Medicīnas māsu profesija pārmaiņu ceļa sākumā appeared first on IR.lv.