«Divās nedēļās nekas ļauns nenotiks»

Pirms gada 30. maija rītā blakus Brāļu kapiem un pārsimt metru attālumā no Valsts policijas galvenā biroja pasūtījuma slepkavas nošāva maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunku. Policija apgalvo, ka gada laikā daudz izdarīts, bet Bunkus ģimene asi kritizē likumsargus. Kāpēc šī slepkavība joprojām nav atklāta?

Automāta šāvienu troksni Vilnis tajā rītā dzirdēja, bet nenoticēja. «Neviens jau nevarēja iedomāties, ka tur šauj,» saka aculiecinieks, kurš tobrīd braucis no Mežaparka centra virzienā. Aptuveni simt metrus tālāk Aizsaules ielā redzējis, kā automašīna ietriecas kapsētas žogā. Gaisā uzvirmo putekļu mākonis. «Sapratu, ka tā ir avārija.» Satiksme tobrīd bijusi intensīva. Viņam priekšā braukušas vairākas automašīnas, bet visas piestājušas malā. Vilnis tās apbraucis un apstājies netālu no avarējušā Range Rover. «Man likās, ka vajag iet palīgā. Es biju iedomājies, ka kāds dzēris un tur ieskrējis,» saka Vilnis. Piegājis pie džipa, atvēris durvis. «Viņš bija tā atmeties krēslā — vēl dzīvs.» Bijušas asinis uz krekla, bet sākotnēji Vilnis neesot sapratis, ka braucējs ir sašauts. Cilvēks vēl cīnījies pēc elpas. Vilnis palaidis lēzenāk krēslu, zvanījis 112.

Mārtiņš Bunkus (38) neizdzīvoja. Trešdienas, 30. maija, rītā ap plkst. 8.40 viņu nogalināja ar 7,62 mm kalibra Kalašņikova automātu. Slepkavība bijusi iepriekš rūpīgi plānota, tās izpildē iesaistīti vismaz divi cilvēki. Iespējams, izmantota kravas automašīna Volkswagen, kas vēlāk turpat netālu sadedzināta. Kriminālprocesu sākotnēji ierosināja par slepkavību, bet vēlāk papildināja ar vairākiem vainu pastiprinošiem apstākļiem — tā izdarīta vairāku personu dzīvībai bīstamā veidā, mantkārīgā nolūkā un personu grupā.

«Šis noziegums nesākās un nebeidzās tikai ar šaušanas brīdi. Tas ir ļoti ilgstošā laikā organizēts,» saka Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins. Policijas galvenā versija toreiz un tagad — noziegums saistīts ar Bunkus profesionālo darbību maksātnespējas administratora vai advokāta arodā, taču netiek izslēgtas arī citas — ar personisko dzīvi saistītas versijas. 

«Mēs pārbaudām visu iespējamo informāciju, bet paliekam pie iepriekš izvirzītās prioritārās versijas, kas saistīta ar profesionālo darbību,» pauž Grišins.

Nedēļu pēc slepkavības Ir analīzē pērn apkopoja vairākus iespējamos virzienus, kuros iezīmējušies vērā ņemami konflikti Mārtiņa Bunkus profesionālajā darbībā. 

Tie bija vairāki — centieni nokļūt ABLV bankas likvidatora amatā un Trasta komercbankas maksātnespēja, kur manāma mērošanās spēkiem ar bijušo administratoru Māri Sprūdu, ietekmīgu spēlētāju ar politiku cieši saaugušajā maksātnespējas nozarē. Arī gadiem ilgā cīņa ar alkohola tirgus biznesmeni Mihailu Uļmanu. Aizvadītā gada laikā atklājusies informācija, kas šīs versijas papildina.

Policija slepkavības versijas nekomentē un nesniedz skaidru atbildi, cik tuvu ir lietas atrisinājumam. «Mēs varētu būt pārliecināti, ka esam tuvu tad, kad esam gatavi pieņemt procesuālos lēmumus, lai ierobežotu cilvēku rīcību,» komentē Grišins. Šobrīd nevienam šajā lietā nav piemērots aizdomās turētā statuss.

Zelta ādere — TKB

Lente ap koku, dienu no dienas iedegta svecīte tā pakājē un svaigi klāts posms kapsētas žogā — tagad tikai dažas detaļas vērīgākam garāmgājējam atgādina, ka pirms gada šeit notika slepkavība.

Dzīvību zaudēja jauns cilvēks, kurš savā profesionālajā darbā bija piešāvis roku maksātnespējas biznesā. Nozarē, kuras kontrolēšanu valsts gadiem bija izlaidusi no savām rokām, kamēr maksātnespējas profesionāļi, izmantojot tieslietu sistēmas satrunējušos robus, kļuva stāvus bagāti.

Arī Bunkum maksātnespējas biznesā veicās. Viņš bija viens no redzamākajiem nozares spēlētājiem un viens no retajiem starp administratoru simtiem, kam bija izdevies piekļūt banku likvidēšanai. Administratoram Latvijā tā ir īsta zelta ādere. Kopš 2017. gada jūnija viņš bija maksātnespējas administratora Armanda Rasas komandā, administrējot vienu no pēdējo gadu lielākajām naudas mazgātavām — Trasta komercbanku (TKB).

1,47 miljoni eiro — tik lielus Bunkus ienākumus no advokāta profesionālās darbības atklāja viņa amatpersonas deklarācija par 2017. gadu, ko VID publiskoja nākamajā dienā pēc viņa slepkavības. 

Pēc bankas slēgšanas TKB notiekošais atgādina īstu kaujaslauku, kur darbā laistas arī kriminālas metodes. Sākotnēji likvidējamā kredītiestāde nonāca Māra Sprūda komandas biedra Ilmāra Krūma pārziņā, bet pēc sarežģītām cīņām, iesaistot arī valdības partijas, 2017. gada vasarā grožus pārņēma administrators Rasa sadarbībā ar Bunku. Jāpiebilst, ka iepriekšējā likvidatoru komanda tika arestēta aizdomās par naudas izspiešanu no kreditoriem, pērnā gada nogalē šī lieta beidzot nonāca tiesā un Sprūdam ar Krūmu, kā arī vēl deviņiem iesaistītajiem būs jāsēžas uz apsūdzēto sola.

Rasa un Bunkus bijuši iepriekš pazīstami, un vēl pirms procesa pārņemšanas abi vienojušies par sadarbību šajā lietā.

Lai arī 2016. gadā, kad TKB par pārkāpumiem tika atņemta licence, oficiāli nebija bažu par bankas maksātspēju, ātri vien atklājās skarbā realitāte. Jau gadu vēlāk pirmā likvidatoru komanda iezīmēja finanšu «caurumu» vairāk nekā 51 miljona eiro apmērā. Tagad Rasas administrēšanas laikā kreditoru prasījumi par 67 miljoniem pārsniedz aktīvu vērtību. Iemesls vienkāršs — aktīvu tirgus cenas realitātē tālu atpaliek no bilancē iegrāmatotā. 

Rasa uzskata, ka maksātnespējas procesa rādītāji ir labi, jo «parastie» kreditori jeb noguldītāji virs valsts garantētā apmēra un uzņēmumi atguvuši aptuveni 76% no pamatprasījumiem. Savukārt tiem kreditoriem, kas ieguldījuši subordinētajā kapitālā, vajadzējis rēķināties ar risku, saka Rasa. Kopumā šā gada aprīļa beigās prasījumu summa, kas ietver šādas pakārtotās saistības un emitētos parāda vērtspapīrus, ir 34,8 miljoni eiro. Pēc likuma, šie kreditori savu naudu var atgūt tikai pēc «parastajiem» kreditoriem, un reāli var secināt, ka viņi savus 34 miljonus ir zaudējuši — atpakaļ saņems apaļu nulli.

Uz tiešu jautājumu, vai Bunkus slepkavība varētu būt saistīta ar TKB maksātnespēju, pirms gada administrators Rasa atbildēja: «Es nezinu, bet ļoti ceru, ka tas absolūti nekādā veidā nav saistīts ar Trasta komercbanku.» 

Arī tagad Rasa nevēlas šo saikni komentēt un saka: «Pirms gada teicu, ka neredzu sasaisti, gads pagājis, un es joprojām neredzu sasaisti.»

Pārskatot saraksti ar Bunku pirms gada, Rasa atsauc atmiņā savstarpējo saziņu 15. maijā. Toreiz viņš ar ģimeni gatavojās ceļojumam uz Itāliju. Ceļā bija plānots doties 20. maijā uz divām nedēļām. Rasa interesējies, vai ir kādi steidzami pirms aizbraukšanas apspriežami jautājumi. Mārtiņš atbildēja — nē, viss rit savu gaitu, un «divās nedēļās nekas ļauns nenotiks,» pērno saraksti tagad atstāsta Rasa. Taču notika. Viņa atvaļinājuma laikā partneris tika nogalināts.

Viens no jautājumiem, kam Bunkus dzīves pēdējā posmā abi pievērsušies, bija saistīts ar plāniem rīkoties ar TKB tobrīd esošajiem aptuveni pieciem miljoniem eiro, uz kuriem neviens kreditors nebija pieteicies. Šobrīd summa ir sarukusi līdz četriem miljoniem, bet 2018. gada pavasarī šie pieci miljoni glabājās administratora pārvaldītā kontā. Tā bija pašas bankas nauda, kas rezervēta valsts garantēto noguldījumu līdz 100 tūkstošiem izmaksai — aptuveni 54 miljoni jau bija izmaksāti klientiem, bet pieciem atlikušajiem miljoniem neviens nenāca pakaļ.

Pēc likuma, uz šo naudu var pieteikties piecu gadu laikā kopš bankas likvidācijas sākuma, tātad līdz pat 2021. gada martam. Tobrīd likvidatoriem bijusi apņemšanās TKB aktīvu realizāciju pabeigt 2018. gada laikā, un apsvērta iespēja ātrāk tikt skaidrībā arī par šo naudu.

Rasa ar Bunku tobrīd sprieduši, ka varētu noslēgt vienošanos ar kādu uzņēmumu, kurš pārņemtu saistības pret šiem neatnākušajiem kreditoriem. Par nosacījumiem bijuši gatavi diskutēt, piemēram, puse no pieciem miljoniem varētu palikt bankai, bet otru pusi dabūtu uzņēmums, apsolot izmaksāt pilnu summu visiem kreditoriem, ja tādi tomēr uzrastos. Riskanti, bet peļņas iespējas uzņēmumam lielas. Savukārt administratoram šāda vienošanās ļautu piekļūt citādi iesaldētajai naudai un tikt pie iespējas to ātrāk sadalīt kreditoriem. Tas arī administratora komandai nozīmē peļņu, kas nav maza, — 30% no naudas, ko atgūst kreditori.

Rasa stāsta, ka interesi par šo lietu izrādījusi kāda aizokeāna kompānija. Tobrīd runāts par to ar FKTK, taču pretendents vēlāk atteicies. Tagad ideja pilnībā atmesta. Rasa saka — nevis tāpēc, ka Bunkus ir miris, bet gan plāni attiecībā uz TKB likvidācijas termiņiem mainījušies. «Objektīvi šobrīd nav steigas šo brīvo naudu nodot kādam citam uz viņa riska, ja pēc diviem gadiem 100% paliks kreditoriem,» skaidro Rasa.

Rozā sapnis — ABLV

Dzīves pēdējos mēnešos Mārtiņš Bunkus bija ielicis kāju durvīs arī ABLV bankas likvidācijas procesā. Kraha brīdī ABLV bija labā finanšu situācijā un tās aktīvi pārsniedza 2,4 miljardus eiro — banka kļuvusi par treknāko kumosu Latvijas maksātnespējas nozarē. Vienlaikus te asi saduras akcionāru un kreditoru intereses tikt pie saviem līdzekļiem ar likumsargu un politiskajam interesēm apkarot netīrās naudas atmazgāšanu.

Pērn pēc ASV finanšu uzrauga FinCEN iznīcinošā ziņojuma par sistēmisku naudas atmazgāšanu, kam sekoja tirgus novēršanās un ECB paziņojums par bankas sabrukumu, ABLV akcionāri februāra beigās nolēma banku pašlikvidēt. Tas ļautu akcionāriem pašiem izvēlēties likvidatorus. Savukārt Mārtiņš Bunkus aktīvi lobēja pret pašlikvidāciju, kā argumentus minot valsts vajadzību pēc caurskatāmāka procesa. Bankas likvidēšana jāuztic «neatkarīgam, ar akcionāriem nesaistītam likvidatoram», lasāms Bunkus darba uzdevumā ietekmīgam ASV lobistam Deividam Merkelam. 

Šo saraksti pērnā gada nogalē publiskoja raidījums Nekā personīga. Saskaņā ar raidījumā atklātajiem faktiem Bunkus tērējis desmitiem tūkstošu, lai algotu Merkelu un panāktu ASV iestāžu atbalstu paša Bunkus nokļūšanai ABLV likvidatora amatā. «Likvidatoru izvēle ir FKTK ekskluzīvā kompetencē, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai FKTK zinātu, kuri ir šie godprātīgie un kuriem likvidatoriem iespējams uzticēties. Tādēļ ir svarīgi, lai FKTK izdzirdētu no FinCEN vai citas autoritatīvas institūcijas par iespējamiem likvidatora kandidātiem attiecīgajai kredītiestādei,» minēts raidījuma publiskotajā Mārtiņa vēstulē Merkelam. 

Tāpat raidījums vēstīja, ka Mārtiņš bija paklusām izveidojis pat starptautisku komandu, kas viņa vadībā varētu piedalīties kādas drīzumā gaidāmas bankas likvidācijā. Komandā bija vēl viens advokātu birojs no Latvijas — Ellex Kļaviņš, kā arī starptautiska auditorkompānija PricewaterhouseCoopers.

Uz spēles bija liela nauda. Arī Ir jau neilgi pēc Bunkus slepkavības no viņa biroja pārstāvjiem guva apstiprinājumu par Mārtiņa braucienu uz ASV pērnā gada pavasarī, taču informācija par brauciena laiku un apstākļiem tika vairākkārt mainīta un nonāca pretrunās, tāpēc žurnāls bez papildu avotiem par to neziņoja. Ir nav pierādījumu, cik spēcīgs īsti bija Bunkus lobijs, taču pērn pavasarī FKTK tiešām vilcinājās pieņemt lēmumu par ABLV likvidēšanas veidu un pastāvēja domstarpības par labāko risinājumu. No vienas puses, bija spēcīgs ABLV īpašnieku spiediens ļaut bankai pašlikvidēties, no otras — šaubas, cik sekmīgi tādā gadījumā valstij izdosies uzraudzīt procesu, nepieļaujot iespējami noziedzīgi iegūtu līdzekļu aizplūšanu no bankas. 

Gala beigās FKTK pārtrauca vairākus mēnešus ieilgušo klusēšanu un deva zaļo gaismu ABLV pašlikvidācijai. Šis lēmums nāca 12. jūnijā, nepilnas divas nedēļas pēc Bunkus nogalināšanas.

Sens karš — Uļmans

48 uzņēmumi desmit gadu laikā — tāda ir Mārtiņa Bunkus administrēto maksātnespējīgo uzņēmumu bilance, pēc Uzņēmumu reģistra ziņām. Uzreiz pēc Bunkus nāves mediji uzsvēra, ka asākās cīņas šajā viņa karjeras laukā iezīmējušas ar uzņēmēju Mihailu Uļmanu. Runa ir par pārtikas vairumtirgotāja Rego Trade maksātnespējas procesu — šajā lietā turpat desmit gadus turpinājās tiesvedības dažādos līmeņos, arī Valsts policijā abas puses viena pret otru rosinājušas virkni kriminālprocesu.

Rego Trade par maksātnespējīgu tika atzīta pirms 11 gadiem — 2008. gada pavasarī. Pirms maksātnespējas firma tika iztukšota, atbildīgās amatpersonas nomainītas. Jau 2007. gada nogalē firmu pameta arī Uļmans, kurš publiski vairāk zināms kā alkohola tirdzniecības uzņēmuma Mono līdzīpašnieks. Pēc apstiprināšanas administratora amatā Mārtiņš firmas iepriekšējo valdes locekļu darbā saskatīja aktīvu izsaimniekošanu un sāka pret viņiem tiesvedību — prasīja 721 tūkstoša eiro piedziņu, kā arī īpašumtiesību atjaunošanu uz virkni īpašumu Jūrmalā. Augstākā tiesa 2015. gadā lēma par labu administratoram, no trim valdes locekļiem solidāri piedzina prasīto summu par labu Rego Trade. Nauda tika samaksāta, bet Uļmans joprojām turpināja cīņu par tās atgūšanu. Tika ierosināta jauna tiesvedība, pārliecinot tiesu par jaunatklātiem apstākļiem — Valsts policijā esošiem dokumentiem. Šoreiz Uļmanam sekmējās, pērn 24. maijā Augstākās tiesas senāts lēma par labu vecajai uzņēmuma valdei un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instancē. Bunkus nāve pēc dažām dienām pielika punktu viņa cīņai pret Rego Trade valdi un Uļmanu, uzņēmumam tagad ir jauns maksātnespējas administrators. 

Šī raksta sagatavošanā Ir uzrunāja Uļmanu, taču viņš neatsaucās intervijai. Kamēr vēl Bunkus bija dzīvs, Uļmans viņam asi uzbruka, pārmetot administratoram faktisku uzņēmumu reketu un cēla trauksmi medijos par Bunkus ģimenes shēmām — norādīja uz Mārtiņa vecākā brāļa Kaspara Bunkus ilggadēju darbību augstā amatā VID, nodokļu parādu piedziņas pārvaldē vadot tieši Maksātnespējas procesa daļu.

Ciešās ģimenes saites

Kopš Mārtiņa Bunkus nāves viņa birojā Alberta ielā nekas daudz nešķiet mainījies. Tas pats telpu iekārtojums, tās pašas gleznas. Tikai kabinetā, kurā kādreiz viņš strādāja, tagad rosās brālis Kristaps.

Uz interviju Ir aicināja abus Mārtiņa brāļus. Jaunākais, Kristaps, pēdējos gados kopā ar kādu Kazahstānas iedzīvotāju Mihailu Sebua attīstījuši Alko Market veikalu tīklu Latvijā. Vecākais, Kaspars, mēnesi pēc Mārtiņa nāves atstāja daudzus gadus ilgušo karjeru VID un tagad «līdzdarbojas ikdienas lietās». Intervijai piekrita tikai Kristaps. «Katram ir savi pienākumi. Lai ātrāk virzītos lietas, es esmu uzņēmies šo lomu komunicēt ar mediju pārstāvjiem,» viņš skaidro.

Tuvinieki gada laikā izveidojuši nodibinājumu Justice for M. Bunkus, kas deklarējis mērķi —  tiesiskuma izpratnes veicināšanu sabiedrībā. Ģimene arī izsludinājusi 500 tūkstošu eiro atlīdzību par Mārtiņa slepkavības pasūtītāju, izpildītāju un atbalstītāju izdošanu. Atsaucība esot. «Esam saņēmuši ļoti plašu informāciju, kas ne tikai varētu attiekties uz Mārtiņa slepkavību, bet arī informāciju, kurā iedzīvotāji dalās savā pieredzē par saskarsmi ar tiesībsargājošo iestāžu darbu un amatpersonu komunikācijas veidu,» pauž Kristaps. 

Sīkāk saņemtās ziņas viņš nekomentē, informāciju tuvinieki joprojām apkopo un analizē. Vaicāts par finansējuma avotu pusmiljona atlīdzībai, Kristaps atbild, ka atbildīgās institūcijas var netraucēti pārliecināties par naudas izcelsmes likumību.

Bunkus ģimene nav saliedējusies tikai pēc brāļa nāves — dažādas biznesa saites juridiski redzamas jau krietni agrāk, bet vēl citas izgaismojušās neilgi pirms Mārtiņa slepkavības. Piemēram, jau 2008. gadā, kad Mārtiņš nokārtoja zvērināta advokāta eksāmenu un izveidoja advokāta biroju, viņš savu pirms četriem gadiem dibināto juridisko firmu SIA Bunkus birojs nodeva brālim Kristapam. Gan firma, gan advokāta birojs turpināja līdztekus darboties vienā adresē. 2017. gadā firma piedzīvoja vēl nākamo īpašnieku rokādi ģimenes ietvaros — to pārņēma brāļu tēvs Ojārs Bunkus. 

Tieši ģimenes tēvs Ojārs pērn martā, pāris mēnešus pirms Mārtiņa nāves, parādās kā patiesais labuma guvējs arī firmā Kentprom Investments, kam Mežaparkā piederēja māja, kurā dzīvoja Mārtiņš. Firma par pusmiljonu eiro iegādājās šo īpašumu 2013. gadā, bet uzņēmuma īpašnieki bija paslēpti Belizā. Pēc Mārtiņa nāves mājas īpašnieka daļas tagad pieder gan tēvam, gan brālim Kristapam.

Kad jautāju Kristapam par šīm ģimenes biznesa saitēm, klātienes saruna kļūst saspringta un pēc būtības atbildes neizdodas iegūt. Vēlāk uz rakstiski nosūtītiem jautājumiem saņemu asu un izvērstu brīdinājumu, ka ģimene vērsīsies pret jebkuru mēģinājumu graut viņu reputāciju.

Interesanti, ka SIA Bunkus birojs dokumentos Uzņēmumu reģistrā Ir pamanīja kādu dīvainību — pārskatam par 2017. gadu pievienots Bunkus biroja kolēģes Jekaterinas Galuškas pērn 26. aprīlī parakstīts protokols, kurā viņa kā uzņēmuma kapitāldaļu turētāja nolēmj izmaksāt sev dividendēs gada peļņu 275 tūkstošu eiro apmērā. Tas ir pārsteidzoši, jo patiesībā Galuška ir uzņēmuma valdes locekle un togad uzņēmums strādāja ar 129 tūkstošu zaudējumiem. Kristaps Bunkus un pati Galuška tagad skaidro, ka tā bijusi cilvēciska kļūda — īstais firmas īpašnieks ir tēvs Ojārs. Raksta sagatavošanas laikā dīvainais protokols no UR reģistru apkalpojošā Lursoft mājaslapas diennakts laikā pazuda.

Jautājums par firmas īpašniekiem nav formāls — tieši SIA Bunkus birojs gala beigās saņem pusi no TKB maksātnespējas administratora dāsnās atlīdzības. Administrators Rasa skaidroja, ka sākotnēji ienesīgais līgums par sadarbību šajā lietā un administratora atlīdzības dalīšanu uz pusēm noslēgts ar pašu Mārtiņu Bunku kā zvērinātu advokātu. To apliecina arī Bunkus amatpersonas deklarācija, kurā redzami nepilna pusotra miljona ienākumi par 2017. gadu. Taču vēlāk līgums pārslēgts ar SIA Bunkus birojs. «Partneris bija Mārtiņš ar saviem kolēģiem. Mārtiņš nebija tas, kas sēdēja pie datora un rakstīja,» skaidro Rasa. Kad tieši līgums pārslēgts, Rasa neatklāj. Acīmredzot tas noticis 2018. gadā vēl pirms slepkavības. Katrā ziņā Rasa apliecināja Ir, ka arī pēc Bunkus nāves viņa tēvam piederošais uzņēmums ir turpinājis saņemt pusi no TKB administratora atlīdzības — 2018. un 2019. gadā tie līdz šim bijuši 390 tūkstoši eiro. Firmas pārskats par 2018. gadu vismaz pagaidām nav pieejams Lursoft datubāzē.

Izgāšanās vai ne?

Izgāšanās — tik skarbi Valsts policijas darbu, izmeklējot Mārtiņa slepkavību komentē brālis Kristaps. «Ir pagājis gads kopš pēdējo 15 vai 20 gadu laikā skaļākās slepkavības, un līdz pat šodienai mums nav nekādu rezultātu,» viņš saka intervijā. Policijas sliktais darbs ir tēma, par ko Kristaps ļoti labprāt runā. Viņaprāt, policija jau no sākta gala šajā lietā nav bijusi uzdevumu augstumos. Skatoties, kā notiek reaģēšana līdzīgos gadījumos — «vai tie ir teroristu uzbrukumi vai kādi citādi bruņoti uzbrukumi ES» —, uzbrucējus izdodoties identificēt, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. «Parasti tas notiek pāris dienu laikā.» Viņaprāt, izmantojot mūsdienu iespējas un «reaģējot adekvāti, šāvējs bija jāaiztur, iespējams, jau nedēļas laikā vai tajā pašā dienā, ja tiktu bloķēta satiksme, tiktu veiktas visas preventīvās darbības, lai neļautu noziedzniekiem aizkļūt no nozieguma vietas».

Asu kritiku iepriekš publiski Kristaps veltījis arī Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim. Policijas šefs pērn oktobrī izteicies par lietas tuvošanos noslēgumam un paudis neizpratni par iemesliem, kāpēc ģimene kritizē policiju. «Tas netieši liek uzdot jautājumu par šīs rīcības motīviem un patieso nodomu. Iespējams, izmeklēšanā panāktais progress rada pretreakcijas, kas izpaužas kā mēģinājumi publiski diskreditēt izmeklēšanu, apšaubīt tās gaitu, nezinot kop-ainu. Negribētu domāt, ka ar lietu saistītie cilvēki līdz šim nav bijuši atklāti un snieguši pilnīgu un patiesu informāciju uz izmeklētāju uzdotajiem jautājumiem,» teica Ķuzis. Šopavasar Bunkus ģimene atkal publiski aicināja izvērtēt Ķuža atbilstību amatam, lūdzot iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu pārliecināties, vai policijas priekšnieks nav maldinājis sabiedrību par izmeklēšanas gaitu.

Valsts policija ģimenes pārmetumus noraida, tajā skaitā par gauso reaģēšanu slepkavības dienā. Specvienība tur vairs neko nevarētu palīdzēt, norāda Grišins. Viņš uzsver — gada laikā šīs lietas atklāšanā ir ieguldīts milzīgs darbs. No pirmās dienas pie lietas strādājot aptuveni 20 cilvēku komanda. Nozīmētas un veiktas aptuveni 20 ekspertīzes, bet liecinieku statusā figurē 150 cilvēki. Notiek sadarbība ar astoņām valstīm, no tām piecas ir ES. Rezultāti esot. «Mēs esam sadarbojušies ar vairākām valstīm, līdz ar to mums ir noteikta vīzija un redzējums, kā noziegums tika organizēts — kas varētu būt piedalījušies, kādas organizētās noziedzības daļas vienā valstī, otrā valstī, Latvijas teritorijā,» saka Grišins. Sīkākas detaļas policija pagaidām neatklāj.

«Vai uz visiem jautājumiem mums ir precīza atbilde, es neatbildēšu, bet kopīgs redzējums mums ir.» No Grišina teiktā noprotams, ka policijai ir izpratne ne tikai par slepkavības izpildītājiem, bet arī pasūtītājiem. «Ir gan, gan. Bet nav teikts, ka mūsu viedoklis ir pareizs, jo tas ir jāpierāda,» viņš skaidro. Kad tas izdosies, esot pāragri minēt, jo šādu noziegumu atklāšana neesot vienkārša.

No Grišina teiktā man rodas iespaids, ka slepkavības pasūtītāji un līdzdalībnieki ir tepat Latvijā. Vai tā ir? «Tas, ka mūsu organizētās noziedzības dalībnieki tur ir saistīti, tas ir nenoliedzami,» viņš atbild. Grišins ir pārliecināts, ka lietu izdosies atklāt. «Es neredzu šķēršļus, kādēļ mēs to neizdarītu.»

Izmeklēšana skaitļos

Vairāk nekā 150 liecinieku
Vairāk nekā 200 oficiāli noformētu aptauju, kurās cilvēki snieguši mazāk vai vairāk svarīgus faktus
Vairāk nekā 20 ekspertīžu
Sadarbība ar 8 valstīm

Dati: Valsts policija

The post «Divās nedēļās nekas ļauns nenotiks» appeared first on IR.lv.