Brauc, bet ar cieņu un atbildību

Latvijas meži, purvi un piejūras kāpas ir vietas, kur varam baudīt dabas mieru, skaistumu un meklēt veldzējumu ikdienas steigā. Tās sniedz iespējas ikvienam no mums apdzīvot šo dabas telpu, skrienot, sēņojot, pastaigājoties vai dodoties izbraukumos ar velosipēdu, motociklu un kvadraciklu, kur tas ir atļauts. Tāpat mēs sagaidām, ka mežs pieder mums visiem – kā dabas mīļotājiem un to vērtību pētniekiem, tā arī aktīvās atpūtas entuziastiem. Tomēr dabā, līdzīgi kā citās kopienās un interešu grupās, veiksmīga mijiedarbība iespējama tikai tad, kad visi interesenti spēj vienoties par cieņpilnām, līdzvērtīgām un atbildīgām attiecībām. Šeit nav vienlīdzīgo un vienlīdzīgāko, te mēs visi esam līdzatbildīgi gan sargājot, gan izbaudot mežu.

Latvijas mežu īpatnība – Eiropas mēroga izaicinājums 

Latvija, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir daudz bagātāka mežu resursu un dabas vērtību pārvaldītāja. Tomēr tas pieprasa lielākas rūpes, izpratni un atbildīgu ieguldījumu mežu apsaimniekošanā, uzturēšanā un kopšanā, lai arī mūsu bērni un mazbērni varētu baudīt šīs vērtības.

Diemžēl nākas secināt, ka arī meža postījumu apmēri, salīdzinot ar citām valstīm, mums ir daudz lielāki. Plašais meža ceļu tīkls piedāvā iespējas legālai motobraukšanai, tomēr atsevišķi adrenalīna meklētāji izvēlas apzināti pārkāpt noteikumus, izārdot meža takas vai pat zemsedzi, kur braukšana ir stingri aizliegta. Ar vien biežāk nākas konstatēt izbraukātus dabas biotopus, noārdītās kāpas un saplosītas zemsedzes. Šāda rīcība ne tikai kaitē dabai, bet grauj arī sabiedrisko kārtību, apdraudot citus meža apmeklētājus. Diemžēl kontroles un sodu sistēma, kas spētu atturēt postītājus, šobrīd ir vāja. Arī informatīvās un aizlieguma zīmes, ko mežu īpašnieki izvieto savās teritorijās, neattur zemsedzes bojātājus.

Diemžēl ir arī tādi likumpārkāpēji, kuri mežā brauc ar nereģistrētiem transportlīdzekļiem vai tādiem, kuriem speciāli šiem izbraucieniem noņemtas numurzīmes. Šādi viņi anonīmi pārkāpj likumu. Bet arī par šādu pārkāpumu pienākas sods, jo mežā tāpat kā ceļu satiksmē ir jāpiedalās ar reģistrētiem transportlīdzekļiem. Vēl nopietnāku kaitējumu meža drošībai rada tādi braucēji, kuri tur dodas un meža zemsedzi izārda grupās, savstarpēji sacenšoties un meklējot aizraujošākus izaicinājumus. Grupu braucienu atstātās pēdas nav vienkārši nospiedums sūnās, tie ir paliekoši bojājumi, kas ilgtermiņā apdraud meža ekosistēmas atjaunošanos.

Arī mežā savi noteikumi

Pārvietošanos mežā var salīdzināt ar satiksmi pilsētā – ja visi meža apmeklētāji ievēro noteikumus, respektē citu intereses un dabas vērtības, mežs saglabāsies harmonisks un drošs. Taču, kad parādās kāds, kas izvēlas ignorēt noteikumus un kļūt par zvēru un putnu tramdītāju, visa harmoniskā līdzāspastāvēšana tiek apdraudēta. Tad ātri mierpilnā atpūtas vietā pārvēršas haosā.

Motobraucēji bieži izmanto dažādas lietotnes vai domubiedru grupas sociālās saziņas vietnēs, kurās mēdz iezīmēt savus maršrutus. Tajās ir gan legāli maršruti, kas izmanto meža ceļus un dabiskās brauktuves, gan arī nelikumīgas trases, kas ved pa meža takām un zemsedzi, kur braukt ir aizliegts. Bieži vien nelegālie maršruti tiek iezīmēti dabā. Aicinām atbildīgos motobraucējus uzņemties iniciatīvu, rediģēt šos maršrutus un dzēst nelegālās trases. Katrs nelikumīgs maršruts, kas tiek izdzēsts, ir solis pretī drošākai videi mums visiem.

Ir izprotama vietējo iedzīvotāju neapmierinātība ar troksni mežā. Tomēr arī viņu rīcībai ir jābūt pārdomātākai. Arvien biežāk Rīgas mežu darbinieki konstatē bīstamus šķēršļus – pāri ceļiem un takām pārvilktas troses, stieples, baļķos sadzītas naglas vai baļķi ir novietoti slikti pārredzamās vietās. Šie slazdi var radīt un ir radījuši nopietnus draudus motobraucēju veselībai un dzīvībai, padarot šo situāciju par sociālu problēmu. Mums jāapzinās, ka šādas rīcības sekas var būt traģiskas, tāpēc savstarpēja cieņa un meža noteikumu ievērošana noteikti ir daudz labāka alternatīva, kā veicināt kārtību un drošību dabas telpā.

Skandināvijā, kuru bieži uzskatām par paraugu dabas ilgtspējas attīstībā, ir ļoti blīvs meža rezervātu tīkls. Tur dabas vērtību izbraukāšanas problēma ir daudz retāk sastopama nekā pie mums. Sabiedrība augstu novērtē un izprot, kas dabā ir pieļaujams un kāda uzvedība apdraud dabas vērtības. Ceļojot pa Skandināvijas valstīm, faktiski neredzam motobraucējus, šķērsojam kalnu grēdas vai izbraukājot pastaigu takas –  cilvēki labi apzinās, cik svarīgi ir ievērot noteikumus un sargāt dabas harmoniju.

Savukārt mūsu sabiedrības apziņa vēl tikai veidojas. Tāpēc ikviena iniciatīva, kas sekmētu izpratni par cieņpilnu līdzāspastāvēšanu mežā, būtu mūsu kopīgais ieguvums. Aicinām ikvienu aizdomāties, kādu cēloņsakarību lavīnu spēj izraisīt it kā nevainīga pabraukāšanās meža biezoknī. Tiem, kas vēlas baudīt adrenalīnu, ātrumu un izaicinājumus, vienmēr ir iespēja doties uz īpaši izveidotajām moto trasēm, kuru Latvijā netrūkst.

Risinājumi – gan burkāns, gan pātaga

Lai radītu drošu vidi aktīvās atpūtas cienītājiem un vienlaikus mazinātu pārkāpumus, Rīgas meži ir izveidojis divas enduro moto takas – pie Sporta kompleksa 333 un netālu no Jaunmārupes. Tās ir brīvi pieejamas un piedāvā iespēju drošai motobraukšanai, neapdraudot citus apmeklētājus un dabas vērtības. Šis piemērs apliecina, ka ir iespējami risinājumi, kur tiek cienītas gan motobraucēju intereses, gan dabas vērtības .Citviet Eiropā šādu taku izmantošana ir ekskluzīvs maksas pakalpojums.

Taču ar šiem soļiem vien nepietiek. Latvijā nepieciešams palielināt kontroli un pārskatīt sodu sistēmu, lai nodrošinātu efektīvāku pārkāpumu novēršanu. Sods par meža izbraukāšanu ir vien 140 eiro. Mūsuprāt, sodiem ir jābūt daudz lielākiem, piemēram, transportlīdzekļu konfiskācija vai nopietnāki naudas sodi, kas būtu pārliecinošāks instruments šādas rīcības izskaušanai.

Mežs ir mūsu kopīgā vērtība – mūsu dabiskā vide un harmoniskā dzīves telpa. Tā saglabāšana ir mūsu kopīgais pienākums. Katrs mūsu lēmums – vai tas būtu dodoties sēņot, pastaigā vai izbraukumā ar motociklu – ir solis tuvāk harmonijai ar dabu vai arī tās zaudējumam. Aicinu ikvienu, kas mežā meklē atelpu vai piedzīvojumu, ievērot dabas noteikumus. Tikai kopā – cieņpilni un atbildīgi pret savām vērtībām – mēs varam saglabāt šo dārgumu dzīvu, neskartu un elpojošu, lai arī nākamās paaudzes varētu to jēgpilni izbaudīt.

Aicinu ikvienu motobraucēju pārdomāt savu izvēli un apzināties, ka katrs no mums var pieņemt atbildīgus lēmumus, kas ļauj gan izbaudīt dabas sniegtās iespējas, gan saglabāt tās skaistumu un bagātību.

Autore ir SIA Rīgas meži valdes priekšsēdētāja

The post Brauc, bet ar cieņu un atbildību appeared first on IR.lv.