Vai 2025.gada sankciju reformas ietekmēs uzņēmēju negodprātīgu rīcību?
Saeima pirmajā lasījumā ir atbalstījusi nozīmīgus grozījumus Krimināllikumā, kas paredz daļēju sankciju pārkāpumu dekriminalizāciju, bet vienlaikus uz pusi paaugstina maksimālos brīvības atņemšanas termiņus par citiem sankciju pārkāpumiem. Vieglākie Eiropas Savienības (ES) sankciju pārkāpumi vairs netiks uzskatīti par krimināli sodāmiem, bet tiks kvalificēti kā administratīvi pārkāpumi. Šāds solis būs būtisks ne tikai uzņēmējiem, bet arī valsts iestādēm, kas nodarbojas ar ES sankciju pārkāpumu izmeklēšanu. Vai paredzētie grozījumi palielinās vai mazinās sankciju pārkāpēju skaitu? To rādīs laiks.
Līdzšinējā BDO Law pieredze rāda, ka lielākoties sankciju pārkāpumi tiek pieļauti tāpēc, ka ne visi uzņēmēji apzinās, cik nopietnas sekas ir sankciju pārkāpšanai un cik tas patiesībā uzņēmumam un to amatpersonām var izmaksāt. Par to liecina sankciju pārkāpumu statistika – pašlaik kopumā ir sākti ap 400 kriminālprocesi par sankciju pārkāpumiem. Visbiežāk sankcijas pārkāpuši uzņēmēji, kas nodarbojas ar preču importu un eksportu. Liela daļa no uzsāktajiem kriminālprocesiem ir par ES sankciju pārkāpumiem, kas nepārsniedz 10 000 eiro robežvērtību.
Ja uzņēmējs ir gatavs uzņemties kriminālatbildību par darījumiem, kuru vērtība nesasniedz pat 10 000 eiro robežvērtību, tas liecina par nelabvēlīgo seku neapzināšanos, ļoti augstu riska apetīti vai pārāk bargiem sodiem par nenozīmīgiem sankciju pārkāpumiem. Atklāta sankciju pārkāpuma rezultātā visi gūtie ieņēmumi vai iesaistītās preces tiek konfiscētas, bet pret uzņēmēju tiek sākts kriminālprocess, kas var rezultēties ar lieliem naudas sodiem vai pat ar brīvības atņemšanu. Riska apetīte un seku apzināšanās ir uzņēmēja atbildība, bet sodu politika – valsts. Redzot, ka sankciju kriminālprocesi ir ilgstoši un resursietilpīgi, bet ne vienmēr pilda atturošu funkciju, valdība atbalstījusi grozījumus Krimināllikumā.
Lai arī jaunais regulējums nodrošinās ātrāku un taisnīgāku lietu izskatīšanu, uzņēmumiem joprojām jābūt modriem, lai izvairītos no iespējamiem juridiskiem un finansiāliem riskiem – joprojām dekriminalizēto sankciju pārkāpumu rezultātā gūtie ieņēmumi vai iesaistītās preces tiks konfiscētas. Tāpat arī jārēķinās arī ar lieliem naudas sodiem – paredzēts, ka uzņēmumiem to apmērs varētu sasniegt pat 20 000 eiro, bet par pārējiem sankciju pārkāpumiem maksimālie brīvības atņemšanas termiņi ir ievērojami palielināti.
Tiek prognozēts, ka šo normatīvo aktu izmaiņu rezultātā samazināsies sākto kriminālprocesu skaits un lietu izskatīšana kļūs ātrāka. Taču, vai kopumā pārkāpumu skaits samazināsies vai palielināsies, varēsim pateikt tikai pēc kāda laika. Nav šaubu, ka laika gaitā uzlabosies arī uzņēmēju izpratne par potenciālajām sekām un apziņa, ka vislabāk pasargāt savu uzņēmumu no riskiem var ar efektīvas iekšējās kontroles sistēmas ieviešanu. Praksē arī redzam, ka nereti kvalitatīvas sankciju iekšējās kontroles sistēmas esamība ir priekšnoteikums uzņēmēja veiksmīgai sadarbībai ar kredītiestādēm.
Līdz šim Latvijā jebkurš apzināts ES sankciju pārkāpums tika kvalificēts kā krimināli sodāms neatkarīgi no tā apmēra vai rakstura. Plānots, ka grozījumi varētu stāties spēkā 2025. gada 20. maijā, taču tiem vēl jāsaņem Saeimas apstiprinājums. Izmaiņas Krimināllikumā paredz, ka turpmāk atsevišķiem sankciju pārkāpumiem, piemēram, luksuspreču pārdošanai 9000 eiro vērtībā, tiks piemērota administratīvā atbildība. Taču par smagākiem sankciju pārkāpumiem, tai skaitā militāro un stratēģisko preču piegādes noteikumu pārkāpumiem, joprojām tiks piemērota kriminālatbildība un vainīgie var tikt sodīti ar brīvības atņemšanu līdz pat 12 gadiem.
Iepriekš sankciju pārkāpumu regulējums ES dalībvalstīs atšķīrās, piemēram, ja Latvijā par pilnīgi visiem sankciju pārkāpumiem tika piemērota kriminālatbildība, Rumānijā kriminālatbildība vispār nebija paredzēta. Tādēļ jau 2024. gada 24. aprīlī tika pieņemta direktīva, kas nosaka minimālos sodus par sankciju pārkāpumiem visā ES.
2024. gadā VID uzsāka 143 kriminālprocesus, VDD 9 kriminālprocesus, bet prokuratūra divus kriminālprocesus par starptautisko sankciju pārkāpumiem. Pirmās instances tiesās atradās 18 aktīvas sankciju krimināllietas un apelācijas instancē – viena lieta. Atšķirībā no 2023. gada, pagājušajā gadā nav stājies spēkā neviens spriedums.
Autors ir BDO Law AML un sankciju prakses grupas vadītājs
The post Vai 2025.gada sankciju reformas ietekmēs uzņēmēju negodprātīgu rīcību? appeared first on IR.lv.