Prokuratūra apstiprina kriminālvajāšanu pret Loginovu un Pečaku
Prokuratūra nav uzlikusi nekādus amatu ierobežošanas noteikumus; lems brīvostas valde
Prokuratūras oficiāli apstiprina, ka ir sākta kriminālvajāšana pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku. Rīgas brīvostas valde ir saņēmusi vēstuli no prokuratūras, ziņo LETA.
Nākamajā ceturtdienā, 12.novembrī, brīvostas valdes sēdē šī vēstule tiks izskatīta, lemjot par tālāko rīcību, pastāstīja brīvostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika (GKR) padomnieks Mareks Gailītis.
Gailītis teica - vēstulē prokuratūra apstiprina, ka sākta kriminālvajāšana pret Loginovu un Pečaku, tomēr nekādi amata pienākumu pildīšanas ierobežojumi neesot noteikti. Nākamnedēļ valdes sēdē vēstule tiks izskatīta un valde lems par tālāko rīcību šajā situācijā.
Brīvostas valdes priekšsēdētājs Ameriks līdz valdes sēdei no komentāriem, kas skar Loginova atrašanos amatā, atturēsies, apliecināja Gailītis. Sēdē tikšot skatīti "visi jautājumi".
Brīvostas valdes loceklis un Rīgas mērs Nils Ušakovs (S), taujāts, vai Loginovam šai situācijā būtu jāzaudē amats, teica, ka "valdes sēde plānota pēc nedēļas un pašreiz situācija tiek analizēta". "Vēlētos pie reizes atzīmēt, ka prokuratūra neuzlika nekādus ierobežojumus Loginovam," piebilda Ušakovs.
No Rīgas domes brīvostas valdē darbojas arī deputāti Mihails Kameņeckis (S) un Vadims Baraņņiks (S), ar kuriem sazināties aģentūrai LETA pašlaik nav izdevies.
Brīvostas valdē ir astoņi locekļi, no kuriem četri pārstāv valsti, bet četri - Rīgas domi. Lēmumu pieņemšanā, ja balsu skaits ir vienāds, izšķirīgā balss ir valdes priekšsēdētājam - Amerikam.
Kā ziņots, 12.oktobrī nolemts sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku Loginovu un viņa vietnieku Pečaku par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, apstiprināja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Valsts policija oktobra beigās publiski paziņoja par lietas nodošanu prokuratūrai. Policija vien apstiprināja, ka divām Rīgas brīvostas amatpersonām inkriminētais noziegums ir saistīts ar prēmiju izmaksu. Ar brīvostu saistīti avoti aģentūru LETA iepriekš informēja, ka lieta saistīta ar prēmiju izmaksu brīvostā pirms vairākiem gadiem - ostas valde savulaik nolēmusi, ka atkarībā no brīvostas darba rezultātiem ostas pārvaldes darbiniekiem tiks izmaksātas prēmijas, taču reālā prēmiju izmaksa notikusi brīdī, kad valdība nolēmusi, ka prēmijas maksāt nedrīkst. Ostas valdes lēmums savukārt bijis pieņemts vēl pirms valdības lēmuma.
Saņemot oficiālu informāciju no prokuratūras, Rīgas brīvostas valdes pārstāvji pēc satiksmes ministra Anrija Matīsa (V) aicinājuma solīja sasauks brīvostas valdes ārkārtas sēdi, kurā vērtētu Loginova atbilstību ieņemamam amatam.
Pēc revīzijas Rīgas Brīvostas pārvaldē Valsts kontrole pirms vairākiem gadiem tiesībsargājošās iestādēs vērsās par vairākiem pārkāpumiem brīvostas darbībā. Valsts kontrole norādījusi, ka pārvaldes nelietderīgu lēmumu rezultātā ir radušies zaudējumi vismaz 573 314 eiro apmērā.
Valsts kontrole arī informējusi, ka ir nepamatoti izlietoti 538 214 eiro.
Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" iepriekš arī vēstīja, ka pret Loginovu sāktā kriminālvajāšana ir saistīta ne tikai ar prēmiju izmaksu, bet vēl divām epizodēm, kuru rezultātā radīts materiāls kaitējums lielā apmērā.
Kā ziņoja raidījums, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde secinājusi, ka Loginovs, iespējams, rīkojies pretlikumīgi, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli.
Saskaņā ar lēmumā pausto par personas atzīšanu par aizdomās turēto Loginovam tiek pārmestas trīs epizodes. Pamatojoties uz Loginova noslēgtajiem līgumiem ar Liepājas Jūrniecības koledžu, brīvosta no 2009. līdz 2013.gadam pārskaitījusi 190 000 latu (270 345 eiro), kas ir uzskatāmi par ziedojumiem, vēstīja raidījums.
Savukārt 2009.gadā, pamatojoties uz Loginova rīkojumu, Starptautiskās Ostu asociācijas kontā ieskaitīts ziedojums cunami cietušajām ostām Japānā 10 000 ASV dolāru (9041 eiro) apmērā.
Izmeklēšanas gaitā gūti pierādījumi, ka Loginovs, pārkāpjot likumu, kas paredz iespēju ziedot vienīgi valstij, četru gadu laikā patvaļīgi rīkojies ar brīvostas pārvaldei piederošiem līdzekļiem vairāk nekā 277 000 eiro apmērā, vēstīja raidījums.