Katoļu baznīcas ambīcijas: veidot lielāko radio draudzi Latvijā
Kristīgā "Radio Marija" ziedojumu maku baznīca uztic bijušajam Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāram, kurš zaudējis amatu pēc pārkāpumiem iepirkumos.
"Es labprāt klausītos arī "Pink Floyd", bet klausītāji to varētu nesaprast, tāpēc pieturēsimies pie kristīgās mūzikas," joko priesteris Pēteris Skudra, izrādīdams jaunās radiostacijas "Radio Marija" telpas. Iepretim Māras dīķim ierīkotā modernā radio studija kopš 8.decembra raida trīs reģionālajās radio frekvencēs - Rīgā, Liepājā un Krāslavā, taču ar interneta starpniecību dzirdama visā Latvijā.
"Radio Marija" būs pirmā nekomerciālā radiostacija Latvijā. Tās ieviešana notikusi ar Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapa Zbigņeva Stankēviča svētību, jo tieši viņš pirms trīs gadiem uzrunāja biedrību "Radio Marija Pasaules ģimene", aicinot veidot biedrības atzaru arī Latvijā. Kopš šā gada decembra Latvija ir septiņdesmitā valsts pasaulē, kurā skan kristīgais "Radio Marija".
Visas radiostacijas vieno tas, ka to programmu direktori ir katoļu baznīcas priesteri, kurus amatā iecēlis katras valsts katoļu baznīcas arhibīskaps. Mūsu gadījumā Latvijas jaunāko priesteri Pēteri Skudru šai amatā iecēla arhibīskaps Stankēvičs, kurš 9.decembrī sarīkotajā preses konferencē jaunā radio telpās ar smaidu paziņoja: "Ceru, ka "Radio Marija" klausītāji kļūs par lielāko draudzi valstī, kuru vadīs jaunākais priesteris valstī."
"Radio izveide savā ziņā ir kā Ziemassvētku dāvana," stāsta Stankēvičs, piebilstot, ka pats tajā nav iesaistījies "pat ar santīmu". Visus līdzekļus brīvprātīgi caur "Radio Marija" starptautisko biedrību saziedojuši Lietuvas, Ukrainas, Spānijas, Itālijas, Šveices, Vācijas un vairāku Āfrikas valstu radio klausītāji Burgundijā, Ugandā, Tanzānijā. Latvijas ieguldījums ir vienīgi telpas, kas atrodas Rīgas Katoļu ģimnāzijas ēku kompleksā.
"Radio Marija" redakcijā. Foto: Ieva Cielava
Starptautiskā biedrība Latvijas "Radio Marija" stacijas izveidē trīs gadu laikā ieguldījuši jau aptuveni pusmiljonu eiro, un ikmēneša uzturēšanas izdevumiem plāno ziedot aptuveni 6000 eiro mēnesī. Pēc gada vai diviem ziedojumi no ārzemēm apstāsies, un Latvijas radio klausītājiem būs jāspēj saziedot pašiem nepieciešamo summu. "Radio Maria" direktors Mareks Gruškevics tic, ka tas izdosies: "Ja šis brīnums dzīvo, neticu, ka mēs būsim pirmie, kas to nevarēs izpildīt." Viņš arī informē, ka jau šobrīd klausītāji saziedojuši 700 eiro, kaut radio aicinājumu ziedot pagaidām publicējuši tikai savā mājaslapā, bez tam klausītāju nav daudz. Kamēr radio darbojies tikai testa režīmā internetā, vienlaikus radio klausījās aptuveni 20 cilvēki, tagad pēc oficiālās atklāšanas - aptuveni 50 cilvēki.
Radio "Marija Latvija" direktors Mareks Gruškevics ir bijušais Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs, pret kuru 2012.gadā tika ierosināta disciplinārlieta par pārkāpumiem deviņus miljonus latu vērtā datoru iepirkumā skolām. Pēc pārkāpumu izvērtēšanas Gruškevics tika atlaists no amata. Bijušais IZM valsts sekretārs disciplinārsodu pārsūdzēja, taču Augstākā tiesa decembra sākumā lēma - disciplinārsods ierēdnim piemērots pelnīti.
Vaicāts, kā nonācis "Radio Marija" vadošajā amatā, Gruškevičs stāsta: "Tas bija 2012. gada Ziemassvētku laiks, kad arhibīskapam Stankēvičam palūdzu privātu audienci. Es piedāvāju brīvprātīgo darbu baznīcai, jo biju beidzis kalpošanu valstij 13 gadu garumā. Man bija iekšēji tāda sajūta, ka ir kaut kas jāpamaina dzīvē. Beidzot darbu ministrijā, es redzēju, ka ir citas iespējas, tāpēc piedāvāju baznīcai savu pieredzi un zināšanas. Arhibīskaps mani pieņēma un teica: "Marek, man kaut kas priekš tevis ir."
Par darbu radio valdē Gruškevics samaksu nesaņem, iztiku viņš patlaban pelna savā pamatdarbā - Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldē.
"Latvijā ir nepilni 400 000 katoļi, ceram, ka tā ir mūsu pamata auditorija, ceram arī uz to auditorijas daļu, kas nav katoļi," savas nākotnes cerības skaidro Gruškevics. Pagaidām radio ieguvis apraides atļauju Rīgā, Krāslavā un Liepājā, bet pakāpeniski cer iegūt arvien plašākas apraides tiesības, pārklājot visu Latviju.
Radio apraides tiesības uzņēmumiem uz desmit gadiem izsniedz Nacionālā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP). Ja radiostacija pārkāpusi likumu vai nevēlas turpināt apraidi, par brīvo frekvenci tiek izsludināts konkurss. "Radio Marija" gan šādā konkursā nepiedalījās. Visas trīs frekvences viņi ieguvuši, pārpērkot visu trīs radiostaciju uzņēmumus ar jau spēkā esošām apraides atļaujām - SIA "QBS", SIA "Radio Augšdaugava" un SIA "Retro FM Liepāja". Tādā veidā NEPLP vienīgi apstiprināja izmaiņas radio programmas nosaukumā.
Šāds frekvences iegūšanas veids nav nelikumīgs, skaidro NEPLP biroja vadītājs Andris Ķēniņš, skaidrojot, ka tā ir izplatīta prakse un tieši šādā veidā, piemēram, mainījās arī "Radio SWH" īpašnieki. Viņš gan atzīst, ka kādreiz risku varētu radīt fakts, ka jaunos īpašniekus un viņu ieceres NEPLP šādā veidā nav iespējams apstiprināt.
NEPLP apzinās šo likuma "caurumu", tāpēc vēl 2013. gadā, kad padomi vadīja Saeimas atlaistais Ainārs Dimants, sagatavoja likuma grozījumu priekšlikumu, kurš nosaka, ka īpašnieka maiņas gadījumā nepieciešams saņemt NEPLP apstiprinājumu radio apraides turpināšanai. Toreiz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdza novērst nepilnības priekšlikumā. Laboti priekšlikumi tagad atkārtoti iesniegti šā gada jūnija sākumā, taču nav zināms, kad komisija lems tos izskatīt.
Radio veidotāji atklāj, ka visgrūtāk par radio pārpirkšanu bija vienoties Rīgā. Nopirktais SIA "QBS" agrāk raidīja staciju "Retro FM". Tā bija viena no sešām radiostacijām, kuru ietekmēja pagājušajā gadā Saeimas pieņemtie Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumi, nosakot, ka radio stacijai no 2016. gada janvāra jāpāriet uz raidīšanu tikai latviešu valodā. Iepriekš radiostacijas apraides atļauja noteica, ka pusi laika tai jāraida latviešu, pusi - krievu valodā, un notika tā, ka radiostacija iemantoja vairāk krievvalodīgo klausītāju.
Pāriešana uz raidīšanu tikai latviešu valodā tai varētu radīt pamatīgu auditorijas atbirumu. Savukārt iespēja radiostaciju pārdot ļauj samazināt situācijas neērtumu. Tiesa gan, lēmums radiostaciju pārdot tika pieņemts pirms 8. decembra, kad Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija tomēr lēma neuzklausīt prezidenta iebildumus un virzīt tālāk likuma grozījumus, kas nosaka, ka radiostacijas, kurām līdz šim bijis atļauts raidīt vienlīdz lielā apjomā latviešu un krievu valodā, turpmāk būs iespēja pašām izvēlēties, kādā valodā turpmāk strādāt. Ja tās vēlētos, varētu pāriet uz pilnīgu apraidi krievu valodā.
Radio valodas jautājums vēl nav atrisinājies. Pirmdien, 14.decembrī, "Vienotība" aicina koalīcijas partnerus atgriezties pie grozījumu apspriešanas un nesasteigt lēmuma pieņemšanu. (Vairāk par radio valodu strīdu var lasīt "Ir"rakstā "Runā Rīgā... Maskava").
Arhibīskaps Stankēvičs skaidro, ka radio funkcijas būs veidot dialogu ar sabiedrību, uzrunāt mūsdienu cilvēku un panākt, lai iespēja piedalīties baznīcas dzīvē ir arī tiem, kas vecuma vai slimības dēļ nevar doties uz dievnamu. Viņš arī piebilst, ka baznīca rūpīgi sekos līdzi, lai nenotiktu nekāda veida sektantisms, fundamentālisms, politisko pārliecību uzspiešana. Tas gan nenozīmē, ka, piemēram, politiķi nedrīkstēs izmantot "brīvo mikrofonu". Drīkstēs, bet "rūpīgi skatīsimies, lai tas nekļūst par politiķu ruporu," skaidro bīskaps. "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa Stankēvičam atklājusi, ka zināmi pieci Latvijas cilvēki, kas pievienojušies "Deash" teroristiskajam grupējumam. "Radio būs kā pretinde pret tāda veida slimību - pret radikālismu, pret fanātismu."
"Radio Marija Pasaules ģimenes" Eiropas vadītājs Bernhards Miteruncners, vaicāts, vai radio staciju izplešanās pasaulē domāta kā atbilde radikālajiem islāma teroristu grupējumiem, skaidroja, ka kristīgās pamatvērtības - miers, mīlestība un piedošana - palīdz vairot mieru pasaulē, tāpēc viņi plāno atvērt reģionālās stacijas arī islāmticīgajās bēgļu izcelsmes valstīs.
Visas "Radio Marija" grupas radiostacijas, arī Latvijas atzars, balstās uz kristīgajām vērtībām, to raidlaikā netiek iestarpinātas reklāmas un to saturu veido brīvprātīgie aktīvisti. Tāpēc arī radio raidījumu saturu lielā mērā nosaka brīvprātīgo zināšanas. Brīvprātīgie jaunieši, kas aizraujas ar mūziku, vadīs raidījumus par mūzikas tendencēm, vides zinātnieks - par klimata pārmaiņām un dabas aizsardzību, ārsts - par veselību. Dažus raidījumus iecerēts veidot arī krievu valodā, bet vēl nav pieteicies neviens krieviski runājošs brīvprātīgais, kurš to būtu gatavs vadīt.
Vaicāts vai būs arī kādi raidījumi par sociālpolitiskām tēmām, priesteris atsaka: "Būtu labi, ja būtu," un jokojot aicina mani šādu raidījumu veidot, "bet "Ir" reklamēt nedrīkstēs," viņš iesmejas. Priesteris Skudra skaidro, ka vēlas radīt radio programmas visa vecuma cilvēkiem, tāpēc būs raidījumi arī bērniem un jauniešiem, vakarā iecerēts lasīt vakara pasaciņu mazajiem klausītājiem.
Kā nodrošināt kvalitātes latiņu, ja reiz raidījumus var veidot katrs, kam nav slinkums? Priesteris skaidro, ka raidījumu ideju autoriem jāpārliecina par savu ideju priesteris un viņa asistents. Tāpat arī visiem brīvprātīgajiem tikšot nodrošināti runas mākslas kursi, lai trenētu darbam radio. "Ja cilvēks monotonā balsī stundu runā par kristīgo filozofiju, klausītājs varētu justies terorizēts," skaidro Skudra.