Par vienotu luterisko baznīcu Latvijā
Luterāņu baznīca, šķiet, ir sadalījusies divās savstarpēji karojošās baznīcās
Apustulis Pāvils vēstulē efeziešiem raksta: „Viena miesa un viens Gars - tāpat kā vienai cerībai jūs savā aicinājumā esat aicināti - viens Kungs, viena ticība, viena kristība, viens Dievs un Tēvs visiem, kas ir pāri visiem, caur visiem un visos."
Arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) bīskapu izveidotajā dokumentā „LELB attīstības un tās darbības virzienu stratēģija" atkārtoti norādīts, cik svarīga ir Baznīcas vienotība tās spējai īstenot Kristus dotos uzdevumus. Autori runā par drosmi „veikt sarežģītas izvēles par labu Baznīcai un vēlmē darīt tai labu dažādā veidā" un uzsver nepieciešamību būt gataviem „mīlestības dēļ pakļauties vienprātībai būtiskajā un atļaut citiem brīvību otršķirīgajā."
LELB vēlas būt visas tautas vienojošs un garīgi dziedinošs spēks, taču diemžēl realitāte ir cita - šobrīd Latvijā darbojas divas juridiski neatkarīgas luterāņu baznīcas - LELB un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LEBĀL).
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas sašķelšanās divās baznīcās bija Otrā pasaules kara - ārēju, piespiedu vēsturisku spēku - rezultāts, nevis brīvas gribas lēmums. Postošo notikumu sekas vēl arvien ir vāji apzinātas un analizētas, nemaz nerunājot par spēju tās pārvarēt.
Sākotnējā ģeogrāfiskā plaisa, kuru līdz deviņdesmito gadu sākumam nebija iespējams pārvarēt ideoloģisku atšķirību dēļ šo baznīcu mītnes zemēs, laika gaitā ir padziļinājusies arī teoloģiski un novedusi pie patiesi dramatiskas situācijas, kurā sākotnēji vienotā luterāņu baznīca, šķiet, ir sadalījusies divās savstarpēji karojošās baznīcās ar atšķirīgu pārvaldi, teoloģiskajām nostādnēm, atšķirīgām izpratnēm par baznīcas amatu, ētiskiem jautājumiem, vērtībām, sociālo atbildību. Skumjš apliecinājums situācijas nopietnībai ir abu baznīcu klātbūtne Latvijas teritorijā, kas jau novedusi pie pirmajiem juridiskajiem konfliktiem.
Deviņdesmito gadu sākumā, mainoties ģeopolitiskajai situācijai, sākās likumsakarīgs, svētīgs un dziļi nepieciešams process, lai sadalīto baznīcu atkal apvienotu, novēršot vēsturiskās netaisnības sekas. 1992.gadā LELB 15.Sinode gandrīz vienbalsīgi nolēma: „Latvijas Sinode principā akceptē/pieņem Koordinācijas komisijas Šēfavas sēdes ieteikumus „Par Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas vienību" un lūdz Konsistoriju šo ieteikumu ietvaros piedalīties Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas kopējas Lielsinodes sasaukšanā un kopdarbības izveidošanā." Pēc šīs Sinodes Konsistorijas paspārnē tika nodibināta Lielsinodes sagatavošanas komisija un 1993.gada februārī uzrakstīts vienotās Baznīcas darbības noteikumu mets.
1993.gadā plānoto Lielsinodi sasaukt neizdevās, jo LELB nespēja vai nevēlējās savlaicīgi šo procesu koordinēt ar LELBĀL. 1993.gada martā LELBĀL Virsvalde norādīja, ka tā vēlas atjaunot Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas vienību, un proponēja Baznīcas vienību atjaunot Latvijas draudžu dienu ietvaros 1995.gadā. Tas nav noticis līdz pat šim brīdim.
Mēs uzskatām, ka nepieciešams steidzami atgriezties pie LELB 15.Sinodes lēmumu tālākas īstenošanas, izveidojot darba grupu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas vienības atjaunošanai. Šajā darba grupā uz līdzvērtīgiem pamatiem ir jāiekļauj LELB un LELBĀL pārstāvji. Darba grupas uzdevums ir līdz 2017.gada 31.oktobrim - Reformācijas 500.gadadienai - izstrādāt visus konkrētos soļus, kas nepieciešami Baznīcas vienības reālajai atjaunošanai.
Dace Balode - dr. theol., Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne, asoc. prof.; Jānis Ginters - Vecauces ev. lut. draudzes mācītājs; Ralfs Kokins - dr. theol., Jelgavas Sv. Vienības ev. lut. draudzes mācītājs, LU TF asoc. prof.; Māris Ludviks - Talsu ev. lut. draudzes mācītājs; Indulis Paičs - Rīgas Lutera ev. lut. draudzes mācītājs; Modris Plāte - Jēkabpils Sv. Miķeļa ev. lut. draudzes mācītājs; Linards Rozentāls - dr. theol., Rīgas Lutera ev. lut. draudzes virsmācītājs; In - Rīgas Lutera ev. lut. draudzes mācītājs.
Rīgā, 2015. gada 31. oktobrī, Reformācijas svētkos
Ar savstarpēju cieņu
Šai diskusijā vēlos izcelt arhibīskapa Jāņa Vanaga redzējumu, ka abām baznīcām ir uzskatu atšķirības, taču vienmēr tās uzturējušas sadarbīgas un cieņas pilnas attiecības. Jāpiekrīt, ka veidojas priekšstats, ka „reālāk ir runāt par vienotību latviskajā identitātē, luteriskajā ticībā un sadarboties kopīgā mērķī to sludināt latviešu tautai nekā censties sabāzt kopā divas baznīcas, katru ar savu pašapziņu, - kas tiešām varētu novest pie dramatiskām attiecībām mehāniski apvienotas baznīcas iekšienē."
Atšķirības starp LELB un LELBĀL ir būtiskas - galvenā no tām ir sapratne par sieviešu ordinācijas par mācītājām teoloģisko pamatojumu: LELB to neatzīst par Svētajiem rakstiem atbilstošu, kamēr LELBĀL vairākums ordinēto mācītāju ir sievietes. Neskaidrība pastāv arī Baznīcu īpašumtiesību jautājumos Latvijā, kā arī jautājumā, kam piederētu LELBĀL draudžu īpašumi eventuālas apvienošanās gadījumā.
Veidosim labvēlīgas attiecības - vienosimies jautājumos, kuros mūsu uzskati sakrīt, bet parādīsim savstarpēju cieņu, lemjot jautājumus, kuros mūsu uzskati ir atšķirīgi. Apvienošanās procesam jānotiek dabīgi, bez spiediena no vienas vai otras puses.
Laika plūsma atrisinās jautājumus, kuros pašlaik nevaram atrast vienotu viedokli.
Jānis Priedkalns, Austrālijas/Jaunzēlandes Latviešu evaņģēliski luterisko draudžu apvienības (ALELDA) prāvests
Apvienošanās ir mērķis un ceļš
(..) LELBĀL vienmēr ir bijusi un ir gatava pildīt zemāk minēto LELB-LELBĀL Sadarbības Padomes sēdes, kura notika Rīgā, 2012. gada 17. februārī, lēmuma 9. punktu, bet atzīst, ka šajā darbā nopietni jāņem vērā abu Baznīcu teoloģiskās un strukturālās atšķirības.
(9. Pārrunājot LELBA Sinodes 2011. g. oktobrī Indianapolē rezolūciju, lai sarunas tiktu uzsāktas par LELB un LELBĀL apvienošanos, LELB un LELBĀL vispirms centīsies apzināt priekšdarbus, kas reiz veikti LELB un LELBĀL Koordinācijas komisijā un kas daļēji lasāmi Baznīcas Gadagrāmatās, kā arī agrāko Sadarbības padomes darba rezultātus. „Apvienošanās" ir reizē mērķis, bet reizē arī virziens un ceļš ar konkrētiem posmiem un izpausmēm.)
LELBĀL vēlas veicināt toreizējās Sadarbības padomes lēmumu, kuram LELB piekrita un kurš palīdzētu noorganizēt plašākas diskusijas par sieviešu ordinācijas jautājumu. Abpusējais lēmums bija pamatots pārliecībā, ka no abām Baznīcām tiktu aicināti gan garīdznieki, gan neordinēti draudžu locekļi, lai savstarpējā cieņā un kristīgās mīlestības garā pārrunātu jautājumus, kas visspilgtāk atklāj mūsu teoloģiski atšķirīgos uzskatus. Jautājumam par sieviešu ordināciju būtu jāpieliek klāt arī mūsu abu Baznīcu atšķirīgā izpratne par autoritāti un luteriskās baznīcas struktūru.
Veidosim Baznīcu, kas spēj pārvarēt domstarpības un savā dažādībā saskatīt paša Visvarenā Radītāja roku un gribu. Jēzus mācīja Dievam lūgt: Tavs prāts lai notiek. Kopā lūgsim, lemsim, strādāsim un cerēsim, ka mēs spētu nojaust, kas ir Dieva prāts un griba mūsu abām Baznīcām un latvju tautai.
Lauma Zušēvica, LELBĀL arhibīskape
Vēstules publicētas laikrakstā "Latvietis"