OECD: Latvijai būs jāpārskata izglītības iestāžu un to darbinieku skaits

Latvijā skolēnu skaits ir krities daudz krasāk, nekā samazinājies skolotāju skaits

Demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās dēļ Latvijai nāksies pārskatīt izglītības sistēmas kapacitāti, arī vidējās un augstākās izglītības iestāžu un to darbinieku skaitu, secināts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumā par Latvijas izglītības politikas un prakses atbilstību OECD standartiem.

Kā norādīja OECD Izglītības un prasmju direktorāta direktors Andreass Šleihers, Latvijā skolēnu skaits ir krities daudz krasāk, nekā samazinājies skolotāju skaits. Tāpat ziņojumā norādīts, ka Latvijas izdevumi izglītībai un finansējums katram skolēnam visos izglītības līmeņos ir zemāks nekā daudzās OECD valstīs. Efektivitātes uzlabošanas ilgtermiņa ieguvumi būs atkarīgi no tā, cik veiksmīgas būs nesen sāktās vispārējās un augstākās izglītības finansēšanas reformas, un šajā jomā būs jāpieņem skaidri finansiāli lēmumi. Šleihers gan norādīja, ka lielāka nauda negarantē labākus rezultātus.

Šleihers stāstīja, ka arī Latvijā, salīdzinot ar citām OECD valstīm, skolotāju algas ir ļoti zemas. OECD eksperti norāda, ka pedagogu atalgojuma paaugstināšana līdz nacionāli konkurējošam līmenim uzlabos situāciju personāla atlases jomā, tomēr tas liks veidot lielākas klases ar augstāku skolēnu īpatsvaru attiecībā pret skolotāju skaitu.

Šleihers gan atzīmēja, ka ne visas valstis tiecas samazināt skolēnu skaitu klasē. Tā vietā šīs valstis gādā par to, lai skolotājam būtu vairāk laika savu prasmju attīstīšanai. Viņš norādīja, ka nav pierādījumu tam, ka skolotāji ir laimīgāki, ja ir mazas klases. Skolotāju apmierinātība ar darbu pieaug, ja viņiem ir iespēja savā starpā sadarboties, tomēr Latvijā sadarbība starp skolotājiem mācību procesā nav ļoti izplatīta.

Tāpat Šleihers teica, ka Latvijā pedagogu atalgojums ir salīdzinoši konstants un nav atkarīgs no sasniegumiem. Tas savukārt neveicina skolotāju motivāciju uzrādīt labākus rezultātus.

OECD iesaka Latvijai arī nodrošināt visiem bērniem vienlīdzīgas iespējas saņemt kvalitatīvu izglītību, sākot no visagrākā vecuma. Pētījumā secināts, ka pilsētās skolēnu sniegums mācībās ir daudz labāks nekā laukos. Šī atšķirība ir lielāka nekā vidēji OECD valstīs.

Tāpat Latvijai būtu jāuzlabo izglītības informācijas sistēma un stratēģiskāk jāizmanto dati, lai padarītu savu reformu dienas kārtību par prioritāti. Tiek norādīts, ka pēdējos gados profesionālā un augstākā izglītība ir daudz ieguvusi no vairākiem būtiskiem pētījuma pārskatiem, kas kalpojuši par izglītības sistēmas reformu katalizatoru. Šādi centieni būtu jāveic arī citos izglītības sistēmas līmeņos. Skolām nāktu par labu nostiprināt pedagogu pašvērtēšanu un atestāciju.

OECD pārstāvis akcentēja arī Latvijas izglītības sistēmas labās puses. Viņš norādīja, ka Latvijai pēdējos gados ir izdevies samazināt no skolas aizgājušo skaitu, kā arī kopumā Latvijai ar maziem resursiem ir izdevies daudz panākt. Tāpat kopš 2000.gada skolēnu mācību sasniegumu līmenis ir būtiski uzlabojies un Latvijas skolēnu sniegums ir bijis līdzīgs kā vienaudžiem daudzās OECD valstīs. Secināts arī, ka skolēnu īpatsvars Latvijā ar ļoti vājām zināšanām ir neliels.

Pēc ziņojuma prezentācijas izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) teica, ka šodienas izglītība ir nākotnes tautsaimniecība un nākotnes sabiedrības dzīves līmenis. Līdz ar to visam, ko OECD secinājusi, varot piekrist.

Ministrs sacīja, ka ne jau naudas plūsmas menedžments ir galvenais izglītības sistēmā, bet tas, lai naudas plūsma stimulētu izglītības kvalitāti. Līdz ar to vienkāršs finansējuma pieaugums kvalitātes celšanai neko nedos.

"Taču finansējuma pieaugums ir vienīgais arguments, ko dzirdu no oponentiem, runājot, piemēram, par pedagogu atalgojuma modeli," piebilda Šadurskis. Viņš gan atzina, ka nevar veikt grūtas un sāpīgas reformas, ja netiek ieguldīti līdzekļi, tomēr šīm investīcijām ir jābūt mērķtiecīgām, nevis pēc principa "še jums mazliet vairāk naudas".

Šadurskis arī atzina, ka skolotāju algas ir zemas, tomēr, lai paceltu algas līdz OECD vidējam līmenim, iekšzemes kopproduktam uz vienu iedzīvotāju būtu jābūt kā Luksemburgā. Līdz ar to ir jāorientējas uz to, lai pedagogu atalgojums būtu augstāks nekā publiskajā sektorā vidēji.

Tāpat Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) strādā pie skolotāju kvalitātes pakāpju sistēmas, kas paredz - ja skolotājs vairāk ieguldīs savā darbā, tad viņš arī vairāk nopelnīs. Šadurskis cer, ka sistēma būs gatava šoruden.