Parlaments atbalsta nacionālā interešu objekta statusa piešķiršanu Okupācijas muzejam (papild.)

Aptuveni 50 cilvēku pie Saeimas piketēja muzeja ieceres atbalstam

Saeimas deputāti ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksam, ziņo LETA.

Kā iepriekš Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā norādīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana ļaus operatīvāk rīkoties saistībā ar projekta īstenošanu.

Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā nepieciešami, lai nodrošinātu memoriāla kompleksa būvniecības projekta īstenošanu atbilstoši plānotajiem termiņiem, kā arī ievērojot to, ka memoriāla kompleksa būvniecības projekts jāpabeidz līdz Latvijas valsts simtgadei 2018.gada 18.novembrī.

Grozījumi tāpat paredz, ka memoriāla kompleksa būvniecības projekts ietver muzeja ēkas Strēlnieku laukumā 1 pārbūvi, arī jaunas piebūves - Nākotnes nama - būvniecību un Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla būvniecību.

Memoriāla kompleksa būvniecības projekts jāīsteno līdz 2018.gada 31.jūlijam divās kārtās. Pirmā kārta paredz muzeja ēkas Latviešu strēlnieku laukumā pārbūvi, arī jaunās piebūves būvniecību. Muzeja ēkas ar piebūvi plānu paredzēts iekļaut likuma pielikumā. Otrā kārta paredz Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla būvniecību.

Likumā paredzēts iekļaut pielikumu ar Okupācijas muzeja ar piebūvi novietojuma plānu.

Piketētāji aicina atbalstīt Okupācijas muzeja likumu

Celt, ne cenzēt; vēsturei telpu - Latvijas Okupācijas muzejam piebūvi; marinēt var gurķus, nevis muzeju; par deputāta Jansona priekšlikumu; Okupācijas muzejs latvju tautas svētnīca - ar šādiem plakātiem un saucieniem Saeimas deputātiem balsot par grozījumiem Latvijas Okupācijas muzeja likumā ceturtdienas rītā pie Saeimas piketēja aptuveni 50 muzeja jaunās piebūves projekta atbalstītāji.

Starp muzeja būvniecības atbalstītājiem, kurus Ir.lv sastapa ceturtdien pie Saeimas, ir arī bijušais Saeimas deputāts Valdis Liepiņš. ,,Pietiek ar to, ka viens cilvēks var šo lietu bremzēt un tas ir viņa uzskats. Ļoti daudz cilvēku un citi arhitekti ir par [šo projektu], bet viņš [pretinieks] tā uzsēžas, un jāsāk domāt, kāpēc. Vai tur nav Ušakova kungam kaut kāda darīšana, lai traucētu mums tik svarīga objekta atjaunošanu?"

Par muzeja attīstības projekta galveno aizkavētāju bijušais deputāts min Rīgas pilsētas arhitektu Gvido Princi. Viņaprāt, tas, ka viens cilvēks var bremzēt tik nozīmīgu projektu, ir galīgi nepieņemami. V. Liepiņš uzskata, ka muzejs ir svarīgs arī tiem, kuriem nekas nav stāstīts par šīm lietām. "Tā ir vieta, kurā var apskatīt, kādi bija vagoni, [kuros padomju var aizsūtīja cilvēkus uz Sibīriju], ko tie cilvēki tur darīja. Tas stāsta par dzīvesspēku. Tas ir labāk nekā lasīt par to grāmatā," teica Liepiņš.

Viņš piketa laikā runājis ar kādu opozīcijas partijas "Saskaņa" deputātu, kurš atzinis, ka nebalsos par likumgrozījumiem. "Viņš neatbalsta, ka tādā veidā var īstenot projektu. Ir labi, ka ir pikets, jo tad tas nav balsojums vakuumā. Te ir cilvēki, kuriem šī lieta ir patiešām svarīga," saka Liepiņš.

Piketa dalībniekus vienkopus pulcēja Latvijas Okupācijas muzeja biedrība. Starp atbalstītājiem arī biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs. Viņš atzīst, ka nezina, vai pikets iespaidos deputātu lēmumu, bet ļoti svarīgi ir pievērst uzmanību šim faktam. "Saeimai ir jāpieņem grozījumi Okupācijas muzeja likumā, lai varētu lietas kustināt uz priekšu. Būvvaldē gatavais projekts ir bijis vairāk nekā gadu, 11. maijā pagāja tieši gads. Cik tad mēs ilgi marinēsim muzeju kā gurķus?" saka Nollendorfs.

Viņš gan atzīst, ka jāņem vērā - šis ir otrais lasījums un vēl jāgaida trešais. Pastāv arī iespēja, ka Rīgas būvvalde kļūst pielaidīgāka.

Viena no aktīvākajām piketētājām pie Saeimas nama ir bijusī politoloģe un žurnāliste Dzintra Bungs. "Mēs redzam, ka Okupācijas muzejs ir vajadzīgs aizvien vairāk un vairāk. Tam ir jādarbojas pilnā sparā, jo šogad paliks 75 gadi kopš pirmajām deportācijām. Latvija ir neatkarīga jau 25 gadus, bet iedzīvotāju informētība šeit nav tik laba kā varētu vēlēties. Muzejs ir vajadzīgs cilvēkiem, un tas nav tikai mantu, relikviju un papīru glabātuve."

Viņa aicināja Saeimas deputātus balsot par muzeja likumu. "Viena daļa [deputātu] nāca ar smaidu, spieda mums rokas, mēs zinām, ka viņi mūs atbalsta. Piemēram, Janīna Kursīte-Pakule un Lolita Čigāne, bet Boriss Cilevičs ir pretējās pozīcijās. Es pieņemu, ka ,,Saskaņa" balsos pret un to no viņiem varētu sagaidīt, jo viņiem aizvien spēkā ir vienošanās ar Putina partiju Krievijā."

10.martā Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu piešķirt Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālam nacionālo interešu objekta statusu. Padomju okupācijas memoriāla kompleksā ir Okupācijas muzejs ar piebūvi kā kompleksa pirmā kārta un memoriāls kā otrā kārta.

(papildināta no sākuma)