Kā mikrouzņēmējam ķiršu koku izaudzēt
Nākamais gads atkal nesīs pārmaiņas uzņēmējiem
Līdz ar zelta rudens iestāšanos Latvijā ne tikai kokiem krāsojas lapas, bet arī uzņēmēji steidz vērot un prognozēt, kādas pārmaiņas tos atkal sagaida nākamajā gadā. Teju katrs gads līdz šim nesis kādas jaunas izmaiņas mikrouzņēmējiem, kas prasa laiku, lai pierastu un piemērotos.
Arī nākamais gads nav izņēmums. No 2017.gada tā dēvētajiem mikrouzņēmumiem par katru darbinieku būs jāmaksā sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no minimālās algas apmēra, pretī saņemot zemāku mikrouzņēmumu nodokļa likmi.
Jāteic, ka šāda likuma korekcija ir samērā pamatota - lai nodrošinātu vismaz minimālu sociālo aizsardzību tiem darbiniekiem, kuriem šis nodokļu režīms nav vēlīgs. Neraugoties uz labojumiem, likumdevējs tomēr virza mikrouzņēmumu nodokļa režīma izbeigšanu ar 2019.gadu, pretī solot līdzvērtīgu vai pat labāku režīmu mazās uzņēmējdarbības atbalstam.
No vienas puses varētu šķist, ka likumdevējs aktīvi domā par tādas vides veidošanu, kas vairotu Latvijai tik būtisko uzņēmējdarbību. Tomēr jebkura šāda izmaiņa no uzņēmēja prasa lielas pūles piemēroties, kā arī pārplānot biznesa darbību un stratēģiju. Pie tam minētās darbības praktiski nenes pievienoto vērtību, jo šajā laikā uzņēmējs ir nodarbināts ar biznesu un peļņas gūšanu nesaistītiem jautājumiem.
Ja vēlamies izaudzēt kārtīgu ķiršu koku, tad to nevar katru gadu pārstādīt jaunā vietā un cerēt uz bagātīgu ražu.
Tieši nestabila vide ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kāpēc uzņēmēji kavējas ar investīcijām biznesa attīstībā.
''Swedbank'' Finanšu institūta pētījums šogad rāda, ka katrs trešais cilvēks, kuram ir biznesa ideja, kā galveno šķērsli pārvērst to reālā uzņēmējdarbībā min tieši pārlieku lielo nodokļu slogu un birokrātiju.
Latvijas zemē nav apslēpta teju visa Mendeļejeva tabula, līdz ar to mums jābūt pietiekami radošiem, lai kļūtu turīgāki. Ir jāvērtē barjeras, kas iedzīvotājus attur no savu ideju īstenošanas dzīvē un apgrūtina esošos uzņēmējus attīstīties. Nestabilā nodokļu vide ir viena no tām, kas, līdzīgi kā lapsene ķiršu trauka tuvumā, uzdzen stresu, jo nevar zināt, vai un kur tā dzels.
Kā nodrošināt pietiekami stabilu nodokļu režīmu mazajam biznesam? Pirmkārt, ir svarīgi, lai nodokļu administrēšana būtu vienkārša un no uzņēmēja neprasītu pārlieku iedziļināšanos vai specifiskas zināšanas grāmatvedībā. Parasti biznesa sācējs ir eksperts jomā, kuru tas pārzina un kurā vēlas darboties, kamēr grāmatvedības un citi biznesa administrācijas jautājumi viņam ir pietiekami sveši.
Biznesa sākumposmā liela uzmanība jāatvēl piedāvājuma virzīšanai pie pircēja, līdz ar to administratīviem jautājumiem jābūt vienkāršiem.
Jāteic, ka esošais mikrouzņēmumu nodoklis ir pietiekami tuvs šim mērķim, piemēram, nosakot vienu nodokļa likmi no apgrozījuma un atvieglotus grāmatvedības nosacījumus, lai gan liela daļa izņēmumu un dažādu kritēriju ietekme to atkal padara sarežģītāku.
Otrkārt, izdevīgumu uzņēmējiem nevar nodrošināt uz citu, piemēram, darbinieku sociālo garantiju vai pašvaldību ieņēmumu rēķina.
Šāda pieeja nekad nebūs ilgtspējīga, jo būs kāds, kuram šāds nodokļu režīms būs nelabvēlīgs.
Tieši šis ir iemels esošā mikrouzņēmumu nodokļa nemitīgai raustīšanai, jo darba devēja ieguvums bija balstīts uz samērā maziem darbaspēka nodokļiem pretstatā vispārējai nodokļu nomaksas kārtībai.
Tas nozīmē zemākus ieņēmumus pašvaldībām no iedzīvotāju ienākuma un niecīgas sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas nenodrošina pienācīgu sociālo aizsardzību jeb dažādus pabalstus un pensiju mikrouzņēmumu darbiniekiem. Kā risinājums ir gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, gan iespēja iedzīvotāju ienākuma nodokli noteikt kā minimālai algai piesaistītu, fiksētu maksājumu par katru darbinieku.
Treškārt, mazināt progresivitāti nodokļu likmēs, lai lieki nenodarbinātu uzņēmēju prātus nodokļu optimizācijas virzienā. Pie tam progresivitāte padara nodokļu administrēšanu sarežģītāku.
Reinis Jansons ir ''Swedbank'' Finanšu institūta vadītājs.