Kļūst karsti
Laika posms no 2015. līdz 2019. gadam solās būt karstākais cilvēces vēsturē
Biedējošas zīmes no tālajiem ziemeļiem līdz tropiem.
Islandē augustā notika bēru ceremonija Okjokullam, pirmajam ledājam, kas izkusis klimata pārmaiņu rezultātā.
Neilgi pēc tam Dorians, viens no spēcīgākajiem vēsturē reģistrētajiem orkāniem, ietriecās Bahamu salās. Trīs nedēļas pēc katastrofas mazajās salās vēl aizvien bez vēsts pazuduši skaitās vairāk nekā tūkstoš cilvēku un tiek lēsts, ka izpostīto īpašumu vērtība pārsniedz septiņus miljardus dolāru.
Satraukums par klimata pārmaiņām nav nekas jauns. 1992. gadā 196 valstis parakstīja ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, kurā tās apņēmās ierobežot siltumnīcas gāzu emisijas. 1997. gadā konvenciju paplašināja Kioto protokols, kurā 192 valstis solīja samazināt šo emisiju apjomu, un solīto papildināja 2015. gadā parakstītajā Parīzes klimata līgumā. ES nospraudusi mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcas gāzu emisijas par 40% uz katru iedzīvotāju, salīdzinot ar 1990. gadu. Lielais uzdevums ir novērst pasaules vidējās temperatūras pieaugumu par vairāk nekā diviem grādiem, salīdzinot ar 19. gadsimta otro pusi, pirms modernās ogles un naftu intensīvi patērējošās ekonomikas attīstības. Daudzi zinātnieki uzskata, ka divu grādu robeža ir robežšķirtne, aiz kuras varētu sākties daudz straujākas un intensīvākas klimata pārmaiņas, nekā līdz šim esam piedzīvojuši.
Nevar teikt, ka nekāds progress nav sasniegts. Eiropas Savienībā 2017. gadā (pēdējais, par kuru ir pieejama statistika) siltumnīcas gāzu emisijas bija samazinātas jau par 17% uz iedzīvotāju.
Diemžēl ar to nepietiek.
Oglekļa emisiju absolūtais apjoms turpina pieaugt, un ANO Pasaules meteoroloģiskais dienests ziņo, ka 2018. gadā oglekļa dioksīda emisijas bija augstākās cilvēces vēsturē. Gaidāms, ka laikā no 2015. līdz 2019. gadam pasaules vidējā temperatūra būs jau par 1,1 grādu augstāka nekā pirmsindustriālajā periodā, padarot šos piecus gadus par karstākajiem mērījumos piefiksētajiem.
ANO eksperti norāda, ka ilgstošu karstuma viļņu, lielu mežu ugunsgrēku, ledāju kušanas, orkānu, plūdu un sausuma intensitāte jau tagad ir spēcīgāka, nekā pat pirms desmit gadiem tika prognozēts.
Pasaules galvenās klimatu pētošās organizācijas šonedēļ nāca klajā ar ziņojumu, kurā aprēķināts, ka esošo valstu apņemšanos izpilde klimata jomā ne tikai nenovērstu divu grādu sliekšņa pārsniegšanu — tā izraisītu temperatūras pieaugumu par 2,9—3,4 grādiem līdz 2100. gadam. Ziņojumā teikts, ka divu grādu robežas nepārsniegšana prasītu pasaules valstīm trīskāršot oglekļa dioksīda daudzumu, par kuru tās apņēmušās līdz 2030. gadam samazināt emisijas. Diemžēl pirmdien ANO Klimata samita laikā valstu vadītāju paziņotās apņemšanās nekādas radikālas pārmaiņas nesola.
Augot apkārtējai gaisa temperatūrai, uzkarst arī sabiedrības noskaņojums. Pagājušajā sestdienā visā pasaulē miljoniem jauniešu izgāja ielās, lai pieprasītu tūlītēju rīcību klimata pārmaiņu novēršanai. Par viņu līderi kļuvusi sešpadsmitgadīgā zviedriete Grēta Tunberga, kura pagājušajā gadā ar saviem protestiem pie Zviedrijas parlamenta iekustināja jauniešu aktīvistus no Austrālijas līdz Amerikai. «Jūs esat nozaguši manus sapņus un manu bērnību ar saviem tukšajiem vārdiem,» Tunberga dusmās drebošā balsī pārmeta pirmdien Ņujorkā sabraukušajiem pieaugušajiem politiķiem. «Ir sākusies masveida sugu izmiršana, un viss, par ko jūs varat runāt, ir nauda, un stāstīt pasaciņas par mūžīgu ekonomisko izaugsmi. Kā jūs to uzdrīkstaties!»
Vairākus gadu desmitus vides kustībā ir bijis populārs lozungs — domā globāli, rīkojies lokāli. Tā arī daudzi tagad cenšas darīt kādu mazumiņu vides labā, un vēlme samazināt savu personīgo «oglekļa pēdas nospiedumu» iet plašumā. Uz to norāda kaut vai pēdējā gada laikā Amerikā un Rietumeiropā strauji popularitāti iemantojušie gaļas aizvietotāji, no kuriem ceptos burgerus ēd galvenokārt nevis pārliecināti vegāni un veģetārieši, bet gan cilvēki, kuri apzinās, ka liellopu audzēšana gaļai ir viens no lielākajiem siltumnīcas gāzu ražotājiem pasaulē.
Tomēr ir skaidrs, ka mēs planētu neizglābsim, atsakoties no plastmasas salmiņiem. Būs nepieciešamas daudz plašākas izmaiņas, kuras var nodrošināt tikai ar valsts politiku. Tāpēc tik zīmīga ir Tunbergas frāze par «pasaciņām par mūžīgo ekonomisko izaugsmi». Augsni kapitālisma apšaubīšanai radīja jau 2008. gada pasaules finanšu krīze, un tagad daudziem sāk rasties priekšstats, ka, tikai būtiski ierobežojot uz naftas un ogļu enerģiju balstīto, nepārtrauktu izaugsmi alkstošo ekonomisko sistēmu, varam izglābt Zemi un tās iedzīvotājus no pekles ugunīm. Ekonomiski kreiso zaļo partiju popularitāte Eiropa aug, un ASV demokrātu partijas redzamākie jaunie politiķi nākuši klajā ar plānu, kas paredz plašu valsts iejaukšanos tautsaimniecībā vides aizsardzības dēļ. Kā raksta The Economist, ja kapitālisma aizstāvji nespēs efektīvāk pret tām cīnīties, klimata pārmaiņas var kļūt par «kapu zvanu ekonomiskajai brīvībai».
Komentārs 140 zīmēs
Saspēle. Valdība nolēmusi koncertzālei iezīmētos 23 miljonus izmantot citām vajadzībām un meklēt privātos partnerus ēkas celtniecībai.
Saskaņai patīk nepareizās bankas. Gan Daugavpils, gan Rīga var zaudēt miljoniem vērtus noguldījumus maksātnespējīgajā PNB bankā.
Aizbraukt atvaļinājumā un neatgriezties. Britu tūroperatora Thomas Cook bankrots atstājis
simtiem tūkstošu tūristu strandētus pludmalē.
The post Kļūst karsti appeared first on IR.lv.