Lielais brālis nepalīdzēs
Ķīna un Krievija izmanto krīzi sava valsts modeļa propagandēšanai
Vīruss nešķiro valstis pēc to politiskās sistēmas. Tomēr cilvēku brīvību un tiesību ierobežojumi, kurus ievieš visas koronavīrusa skartās valstis, it kā liek secināt, ka autoritāriem režīmiem ir priekšrocības šādu krīžu pārvarēšanai. Tā ir ilūzija, taču īstermiņā šāds vēstījums atrod dzirdīgas ausis.
«Skumji, bet autoritāras valstis ir gatavākas,» otrdien tvītoja Valkas mērs Vents Armands Krauklis, kura kādreizējā Tautas partija savulaik parūpējās, lai Latvija būtu īpaši nesagatavota 2008. gada ekonomikas krīzei. Krauklis neprecizē, vai, viņaprāt, krīzei gatavāka nekā Latvija ir autoritārā Baltkrievija, kuras prezidents Lukašenko māca, ka labākais līdzeklis pret koronavīrusu esot hokejs, pirts un šņabis, vai teokrātiskā Irāna, kur ājatollas tikmēr aicināja paļauties uz dievpalīgu, kamēr valsts nonāca līdz sabrukuma robežai. Konkrētāks bijis Saskaņas Vjačeslavs Dombrovskis, kurš jau 20. martā Saeimas komisijā ar vāji slēptu gandarījumu secināja, ka Ķīnai izdevies apkarot koronavīrusu «atšķirībā no rietumvalstīm».
Ķīnas «veiksmes stāsts» patiesībā ir vienīgais, uz ko pašlaik var atsaukties autoritāras valdīšanas piekritēji. Taču Pekinas komunistu stāstītais ir ļoti vienpusējs ne tikai tāpēc, ka turpat kaimiņos Taivānai un Dienvidkorejai izdevies vīrusu ierobežot bez «dzelzs dūres», bet arī tāpēc, ka stāstītāji noklusē savus īpašos nopelnus globālās pandēmijas izraisīšanā.
Ķīnas valdība vismaz divus mēnešus slēpa informāciju par saslimšanas gadījumiem un vajāja ārstus, kuri mēģināja brīdināt par pasaulei draudošajām briesmām. Un darīja to tik sekmīgi, ka Pasaules Veselības organizācija vēl 14. janvārī oficiāli vēstīja, ka neesot «skaidru pierādījumu», ka «jaunais koronavīruss izplatās no cilvēka uz cilvēku». Šā «veiksmes stāsta» cena ir nupat jau vairāk nekā 800 tūkstoši saslimušo un 40 tūkstoši no Covid-19 mirušo visā pasaulē. Dati droši vien nav pilnīgi, jo ietver «oficiālos» Ķīnas un citu autoritāru režīmu sniegtos.
Taču Ķīnai globālā «labā samarieša» loma secas krietni labāk nekā Krievijai, kuras armijas automašīnu konvojs pagājušonedēļ aizveda uz Itāliju lielākoties nevienam nederīgu «palīdzību», toties arī militāru «virusologu» brigādi, kura nu vēros vietējo varas iestāžu darīto cīņā ar epidēmiju. Putins var tikai piebalsot ķīniešu stāstam par autoritārisma priekšrocībām, taču Kremļa ikdienišķā indeve falsificēt datus apvienojumā ar noplicināto veselības aprūpēs sistēmu un visaptverošo korupciju nesola propagandai derīgus panākumus, bet ekonomikas vājums krietni ierobežo starptautiskas palīdzības žestus.
Toties vīrusu kā ieganstu varas nostiprināšanai steidz izmantot «neliberālās demokrātijas» praktizētāji Eiropā. Ungārijas premjerministra Orbāna partijas Fidesz kontrolētais parlaments pirmdien faktiski apturēja savas pilnvaras un piešķīra valdības vadītājam neierobežotas tiesības pagarināt ārkārtas stāvokli, kura laikā ir paredzēta arī kriminālatbildība un cietumsods par «viltus ziņu» izplatīšanu par valdības darīto vīrusa ierobežošanai, ko Orbāns var vērst pret viņa politikas kritizētājiem.
Daži ir pasteigušies nodēvēt koronavīrusa epidēmiju par «eksistenciālu izaicinājumu» Eiropas Savienībai. Taču īstais izaicinājums ir atsevišķu ES valstu politiķu autoritārās ambīcijas, kurām maz sakara ar vīrusa epidēmiju, — Orbāns Ungārijā vai Kačiņskis Polijā tagad aktīvāk, tomēr dara to pašu, ko darījuši līdz šim. ES šo krīzi pārdzīvos, un dalībvalstis droši vien paplašinās pašlaik ierobežoto sadarbības politiku epidēmiju un citu civilu krīžu gadījumam nākotnē, ko darīt tagad skaļi prasa, kā smejies, arī tie, kuriem «Brisele» līdz šim bijusi «globalizācijas» un «federalizācijas» bubulis.
Demokrātiju Eiropā šī krīze neapdraud, un viens no tās rezultātiem varētu būt pieprasījuma samazināšanās pēc galēji labējo un galēji kreiso politikas. Pirmkārt, slēgtās robežas un ekonomiskās grūtības būs uzskatāmi parādījušas viņu piedāvātā Eiropas modeļa nepievilcīgumu. Otrkārt, būs izrādījies, ka reāla apdraudējuma gadījumā robežas slēgt un pastiprināt valsts lomu ekonomikā ir gatavi arī liberāļi un centristi. Tad kādēļ būtu jābalso par radikāļiem, kuri sola to darīt, vai ir, vai nav apdraudējums?
Vīruss nešķiro, vai demokrātiska, vai totalitāra valsts. Taču sekmīgākas cīņā pret to būs bijušas tās valstis, kuru varas iestādes laikus informēja sabiedrību par apdraudējumu un sāka rīkoties bez kavēšanās. Tā ir demokrātijas priekšrocība. Bet tie politiķi, kuri Eiropā un Amerikā vilcinājās to izmantot, atbildēs saviem vēlētājiem.
Latvijas valdība uzreiz bija paziņojusi, ka sniegs maksimāli plašu un patiesu informāciju par apdraudējumiem un par darīto vīrusa izplatības ierobežošanai. Lai nu mūsu mediķiem tagad noder no Ķīnas pirmdien ievestās aizsargmaskas un lai nesanāk kā Nīderlandē, kur 600 tūkstošus nācās norakstīt kā brāķi. Taču pārvarēt šo un citus apdraudējumus vislabāk var atbildīga un atklāta valdības rīcība, kurai sabiedrība uzticas, nevis Ķīnas vai Krievijas «lielais brālis» ar stīvu roku.
Komentārs 140 zīmēs
Dziedāsim vēlāk, toties veseli. Skolēnu dziesmu un deju svētki atlikti uz nākamo gadu.
Nepolitiski nesanāk. Rīgas administrators Balševics atstādinājis izpilddirektoru Radzeviču (GKR) un vietā iecēlis Zalpēteri no Rīgas domes vēlēšanu A / P saraksta.
Kims jūtas aizmirsts? Ziemeļkoreja svētdien paziņoja, ka izmēģinājusi divas tuvas darbības raķetes.
The post Lielais brālis nepalīdzēs appeared first on IR.lv.