Līnijas un apaļumi

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā apskatāmas vairākas izstādes, kas atgādina — tā ir vieta, kur ne tikai studēt un pārlapot dažādus izdevumus, bet arī novērtēt vizuālo mākslu

Darbadienas vidū Latvijas Nacionālajā bibliotēkā lielākoties pulcējas ārzemju studenti, kuru čalas labi dzirdamas garderobē, bet, tiklīdz aizveras automātiskās stikla durtiņas, sarunas aptrūkst, un grandiozās telpas pārņem bijīgs klusums. Mans galamērķis — divas atšķirīgas zīmējumu izstādes — meklējams ceturtā stāva galerijās. Viena no izstādēm veltīta Latvijas mākslas vēstures granda, gleznotāja Borisa Bērziņa 90. jubilejai.

Mākslinieka rokrakstu labi pazīstam pēc kupliem sieviešu tēliem dzintarainā krāsu gammā vai košām, ekspresīvām ainavām, tomēr līdz 31. janvārim LNB aplūkojamajā izstādē Boriss Bērziņš. Lapaspuses gleznas neatrast. Šeit parādīti mākslinieka zīmējumi un skices grāmatās, žurnālos, uz reprodukcijām, skrejlapām, aploksnēm un necilām lapiņām. Ar zilu pildspalvu uzvilkta saraina kuiļa galva, brangu sardeļu virtenes, dažādi pieraksti un shēmas, un, protams, arī dāmu figūras ar rūpīgi štrihotām ķermeņa aprisēm. 

«Apaļums ir dažāds. Tas ir tas interesantākais un grūtākais,» izstādē izmantoti sarunu fragmenti no Neputna izdotās Laimas Slavas monogrāfijas par mākslinieku. Dizainera Vernera Timoško gaumīgi noformēti, tie papildina eksponātus un ļauj vēl vairāk pietuvoties tam, par ko patiesībā ir šī izstāde, — mākslas darba tapšanas procesam un aizkulisēm, kas līdz šim redzētas reti. Eleganti ierāmētas un vitrīnā izklātas skices un piezīmes rāda, kā Bērziņš ir trenējies zīmēt objektu vai ķermeņu daļas, neskaitāmas reizes pilnveidojot savu veikumu pirms tā likšanas uz audekla. «Zīmējumus man atdot nepatīk, jo man vajag «sēkliniekam», iedvesmai. Pirms gleznojuma man ir zīmējums.» Kā jau bibliotēkai pienākas, izstādes aprakstā uzsvērta grāmatas loma Bērziņa dzīvē un daiļradē. To apliecina uzmetumi un pieraksti uz reprodukcijām un tekstu lappusēs — cita starpā, laba ideja, kā cīnīties ar baltās lapas sindromu. Neilgi pirms došanās mūžībā 2002. gadā Bērziņš visus savus darbus novēlēja Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, no kurienes uz LNB arī atceļojuši neierastie artefakti.

Izstāde Boriss Bērziņš. Lapaspuses ir neliela, taču īpaša, tāpēc, par spīti pārdomātajam dizainam, nelielu vilšanos rada tās atrašanās vieta stāva malā līdzās tualetēm un tehniskajām telpām, kā arī pieticīgā publicitāte.

Plašāka telpa atvēlēta otrai ceturtā stāva izstādei Līniju arhīvs, kas apskatāma līdz 30. decembrim un turpina grafikas tehnikām veltīto izstāžu ciklu. Tajā iespējams iepazīties ar 15.—20. gadsimta ārvalstu mākslinieku zīmējumiem un akvareļiem. Darbu izlase veidota no 850 vienību lielās Rietumeiropas zīmējumu kolekcijas, kas ir daļa no LNB ārzemju grafikas krājuma un pārstāv vācu mākslas zinātnieka un kolekcionāra Pētera Betgera dāvinājumu bibliotēkai. To pavada izglītojoša informācija par aplūkojamajām tehnikām — zīmējumu ar ogli, zīmuli, sangīnu, tušas zīmējuma tehniku un akvareli. 

No kolekcijas izstādei atlasītas vācu, holandiešu, itāļu, franču un citu nacionālo skolu mākslinieku 57 lapas, kas piedāvā dažādību, sākot no garāmslīdošu mirkļu studijām un skicēm līdz pabeigtiem stājdarbiem. Tajās vērojami gan portreti un ainavas, gan reliģiski motīvi un arhitektūras ornamentu zīmējumi. Kā īpašu vērtību izstādes kurators Dmitrijs Zinovjevs izceļ 19. gadsimta mākslinieka Hansa fon Marē darbus, no kuriem eksponēts sagataves zīmējums fresku ciklam Neapoles zooloģiskajā stacijā. Vēsturisko kolekciju izstādē «atsvaidzina» aktīvā Latvijas laikmetīgās mākslas ainas pārstāve Maija Kurševa. Viņa speciāli izstādei radījusi jaundarbu, kurā uzsvērta līniju vilkšanas un punktēšanas loma mākslas darba attīstīšanā. Turpat apmeklētāji aicināti noskatīties arī videosarunu ar mākslinieci.

Minētās izstādes, ko vieno mākslinieku interese par zīmējumu un iespēja uzzināt vairāk par tā tapšanas aizkulisēm, nav vienīgās, ko Gaismas pils rudens un ziemas sezonā sagatavojusi skatītājiem. Otrajā stāvā izcelti igauņu rakstnieka Jāna Krosa darbi, bet septītajā pie Bērnu literatūras centra līdz 30. novembrim aplūkojama ziemeļvalstu literatūrai veltīta bērnu grāmatu izstāde Grāmatu plūdi: Ziemeļi satiek Baltiju bērnu grāmatās. To vērts apskatīt ne tikai mazajiem lasītājiem vai tiem, kuri vēlas gremdēties nostalģiskās bērnības atmiņās par Muminiem vai Nilsu Holgersonu, bet arī tādēļ, lai kārtējo reizi novērtētu, ar kādu klusu rūpību un kvalitāti LNB izturas pret jebkuru no saviem pasākumiem. Arī pieaicinot profesionāļus no malas, šajā gadījumā — talantīgo ilustratori Elīnu Brasliņu. Ja bibliotēkā, kur nu vēl bērnu lasītavā, kādu laiku nav būts, patīkams pārsteigums būs tās pērnruden atklātais, rosinošais interjers, ko veidoja arhitektu birojs Gaiss.

Turklāt apmeklēt bibliotēkas izstādes iespējams arī, nenoformējot lasītāja karti (lai gan to izdarīt ir pavisam ātri un vienkārši). Bez sejas maskas gan neiztikt.

Izstādes Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

Boriss Bērziņš. Lapaspuses.

Līniju arhīvs.

Grāmatu plūdi: Ziemeļi satiek Baltiju bērnu grāmatās

The post Līnijas un apaļumi appeared first on IR.lv.