Zumbergi, māca līvu valodu feisbukā
Jaungada rītā pirms pieciem gadiem Linda Zonne-Zumberga nolēma sākt ar mazumiņu — izveidoja Facebook lapu Līvõ Kēļ, nofotografēja dzērvenes, kas stāvēja uz galda, un pasludināja to nosaukumu «gārband» par dienas vārdu. Kopš tā laika katru dienu lapā publicēts kāds vārds, bet vēlāk arī teikumi, dodot iespēju sekotājiem apgūt kripatu lībiešu jeb līvu valodas, kas neizbēgami izzūd. 2013. gadā mūžībā aizgāja pēdējais cilvēks pasaulē, kam šī valoda bija dzimtā. Lai arī Latvijas pilsoņu skaitā pašlaik ir 167 cilvēki, kas sevi oficiāli sauc par lībiešiem jeb līviem, un vairāki desmiti vēl prot sarunāties šajā Latvijas pirmiedzīvotāju mēlē, UNESCO to atzinusi par kritiski apdraudētu.
The post Zumbergi, māca līvu valodu feisbukā appeared first on IR.lv.
Jaungada rītā pirms pieciem gadiem Linda Zonne-Zumberga nolēma sākt ar mazumiņu — izveidoja Facebook lapu Līvõ Kēļ, nofotografēja dzērvenes, kas stāvēja uz galda, un pasludināja to nosaukumu «gārband» par dienas vārdu. Kopš tā laika katru dienu lapā publicēts kāds vārds, bet vēlāk arī teikumi, dodot iespēju sekotājiem apgūt kripatu lībiešu jeb līvu valodas, kas neizbēgami izzūd. 2013. gadā mūžībā aizgāja pēdējais cilvēks pasaulē, kam šī valoda bija dzimtā. Lai arī Latvijas pilsoņu skaitā pašlaik ir 167 cilvēki, kas sevi oficiāli sauc par lībiešiem jeb līviem, un vairāki desmiti vēl prot sarunāties šajā Latvijas pirmiedzīvotāju mēlē, UNESCO to atzinusi par kritiski apdraudētu.
Savdabīgā izskata dēļ bērnībā tuvinieki Lindu dēvēja par mazo lībietēnu, taču skaidri zināmu līvu sakņu viņai nav — tikai attāli senči esot nākuši no Vidzemes līviem. Skolas laikā Lindu interesēja vēsture un arheoloģija, vēlāk Rīgas Skolēnu pils vēstures pulciņā viņa uzzināja par lībiešu valodas kursiem. Studējot folkloru Latvijas Kultūras akadēmijā, arvien pieauga interese par vēstures praktisko pusi, senā izpausmēm mūsdienās. Strādājot par gidi Rīgā, viņa mēdz ar ekskursantiem diskutēt par to, kas mūs ir veidojis tādus, kādi esam.
Savukārt vīra Reiņa abiem vecākiem ir Ziemeļkurzemes līvu saknes, bet interese par lībiešu valodu parādījās, sadraudzējoties ar Lindu. Abi ir folkloras kopēji — Linda vada postfolkloras grupu Daba san, bet Reinis jau studiju gados pievienojās seno cīņu kopai Vilkači. Tomēr ar līvu dziesmu un tradīciju izpildi viņi nenodarbojas — abus vairāk interesē nevis lībiešu pagātne, bet nākotne. Tāpēc arī feisbuka lapa šķita laba doma. Jau pirmajā gadā tai piesekoja tūkstoš cilvēku ne tikai no Latvijas, bet arī no citām valstīm — sevišķi tādām, kurās runā kādā no somugru valodām. Tagad sekotāju ir ap diviem tūkstošiem.
Zumbergi atceras, ka Dziesmusvētku laikā vairāki kori uzmeklēja Līvõ Kēļ lapu, lai konsultētos, kā pareizi izdziedāt dziesmas līvu mēlē. Linda atzīst — skumji, ka līdz šim nav bijusi konkrēta vieta, kur noskaidrot jautājumus par līvu valodu, cilvēki informāciju meklējuši feisbukā. Pirms gada nodibināts LU Lībiešu institūts līvu valodas doktora Valta Ernštreita vadībā, bet mūsu augstskolās nav iespējams studēt šo valodu — interesentiem jādodas uz Tartu. Toties bērnus un jauniešus, kas vēlas apgūt līvu mēli, ik vasaru jau 25 gadus Mazirbē pulcē radošā nometne Mierlinkizt. Kopš 2011. gada tajā darbojas arī Zumbergi, Linda māca bērniem valodu.
ANO 2019. gadu ir pasludinājusi par Starptautisko pirmiedzīvotāju valodu gadu ar mērķi saglabāt senās valodas. Zumbergi savu artavu sniedz, ikdienā feisbuka lapā liekot ne tikai senos lībiešu vārdus, bet iet laikam līdzi, piemēram, skrejritenis līvu mēlē jāsauc par «bro’ūtštõb», bet deguna pilieni «nanā tīlkad». Novērojusi, ka mūsdienās daudzi valodas apgūst, skatoties televīzijas pārraides, Linda ar līvu valodas maģistres Ērikas Krautmanes palīdzību ir dublējusi un līvu valodā ierunājusi pat četras multenītes par cūciņu Pepu, kas atrodamas YouTube. Ja būtu vairāk laika un labākas valodas prasmes, Linda labprāt ierunātu arī citas multfilmas.
The post Zumbergi, māca līvu valodu feisbukā appeared first on IR.lv.