«Ir tiešām slikti»
Rīgas izpilddirektora pienākumu izpildītāja Iveta Zalpētere vēlas sakārtot pašvaldības uzņēmumu pārvaldību un uzskata, ka jāpublicē to auditu atzinumi
The post «Ir tiešām slikti» appeared first on IR.lv.
Rīgas izpilddirektora pienākumu izpildītāja Iveta Zalpētere vēlas sakārtot pašvaldības uzņēmumu pārvaldību un uzskata, ka jāpublicē to auditu atzinumi
Atskaitot pašvaldības policistu caurlaidē, atlaistajā Rīgas domē valda tukšums, un dažus darbiniekus var sastapt tikai izpilddirektora birojā, kur tikāmies ar Ivetu Zalpēteri 24. aprīlī. Runājām bijušā izpilddirektora Jura Radzeviča kabinetā, kur apspriežu galds gana liels divu metru distances ieturēšanai, taču ikdienā viņa strādā citā, mazākā telpā.
Pirmajās darba nedēļās sapratusi, ka «trīs arbūzus nevari aiznest», tāpēc koncentrēšoties svarīgākajam — pašvaldības uzņēmumu pārvaldības sakārtošanai. Sarunas laikā man brīžiem šķiet, ka viņa cenšas apvaldīt sašutumu par to, ko jau uzzinājusi par Rīgā iepriekšējos 10 gados iekopto «saimniecību».
Kļuvāt par izpilddirektori dubultkrīzes laikā — dome ir atlaista, un valstī ir ārkārtējā situācija. Kādi ir neatliekamākie darbi?
Pirmais lielākais izaicinājums ir kapitālsabiedrību pārvaldība, jo likumā noteikts termiņš, līdz kuram ir jāievēlē padomes. Faktiski nekas nebija izdarīts. Labā ziņa, ka šonedēļ ir izveidota konsultatīvā padome.
Padomes vadītājs Andris Grafs intervijā Ir teica, ka vēlētos palīdzēt ieviest Rīgas domē jaunu pārvaldības kultūru. Vai tas ir arī jūsu mērķis?
Tas ir mērķis. Nepiedodami ilgi dažās kapitālsabiedrībās ir pagaidu valdes. Nav vienotu principu — ne, kā novērtē aktīvus, ne, kā izvirza mērķus kapitālsabiedrībām, ne daudzas citas lietas. To es arī sagaidītu, ka mēs Rīgas domē tiekam pie vienotas, centralizētas izpratnes.
Vai jums nešķiet paradoksāli, ka nopietna saruna domē par labu pārvaldību sākas brīdī, kad visa vara šeit pieder trim administratoriem un vienai izpilddirektorei? Vai tā ir laba pārvaldība?
Labs jautājums! (Smejas.) Īstenībā tas nesākās tieši tagad. Jau pagājušā gada nogalē Grafa kungs bija sācis sarunas ar Radzeviča kungu. Man nezināmu iemeslu dēļ darbs netika novests līdz galam — no novembra līdz aprīļa sākumam bija izdarīts precīzi nekas.
Grafs teica, ka nosaucis Radzevičam savus principus un tad nekas vairs nenotika. Acīmredzot tie nešķita interesanti.
Redziet, es esmu rīdziniece. Un mani pilnīgi neapmierina situācija, kā strādā kapitālsabiedrības, ar kurām ikdienā nākas saskarties tieši. Tas ir Rīgas Namu pārvaldnieks. Pirmsšķietami redzot neatkarīgo auditoru vērtējumu, situācija tiešām nav laba. Man liekas, nav arī pareizi, kā tiek organizēti darbi attiecībā uz ceļu remontiem. Piemēram, par Čaka ielu tikai 5. maijā tiks atvērti piedāvājumi remontiem. Var sanākt tā, ka rīdzinieki arī vēl šogad netiks pie saremontētas Čaka ielas, kas ir vienkārši nepiedodami. Un tā var skaitīt daudzas lietas, kuras ir nedarītas vai darītas, kā sanāk.
Tad kāpēc jūsu nams neatsakās no RNP pakalpojumiem?
Es dzīvoju Purvciemā 108 dzīvokļu mājā. Lai kādu jautājumu izlemtu, tam jāpiekrīt 50+1 procentam īpašnieku. Cilvēki ir aizbraukuši, dzīvokļi izīrēti. Un īrnieki nepieņem lēmumus. [RNP] sūta, kā tiek izmantoti līdzekļi. Pasaka, ka ieņēmumi ir nulle, bet tajā pašā laikā manā liftā visu laiku izliktas kādas reklāmas, sākot no burgeriem līdz Saskaņas reklāmai. Ja kopīpašumā ieliek reklāmas, kur paliek nauda? Es tā arī nesaņēmu atbildi, bet par to man reklāmu liftā vairs nav.
Varbūt drīz būs Latvijas attīstībai reklāma?
Noteikti nebūs. Esmu apturējusi darbību Latvijas attīstībā un nekad arī tur neesmu darbojusies kādā institūcijā, kas pieņem lēmumus.
Vai ikdienas darbā palīdzēs tas, ka ir pieņemts budžets?
Tā ir ļoti slikta kultūra, ja nezinām, cik ir naudas un kādiem mērķiem to tērējam. Un vienīgais mehānisms, lai to varētu noteikt, ir budžets.
Tāpat arī ar amatiem. Uzskatu, ka uz izpilddirektora amatu jābūt konkursam. Es piekritu tāpēc, ka ātri bija nepieciešams risinājums. Ticiet man, šis nav darbs, pēc kura gribētu tiekties savā dzīvē.
Kāpēc piekritāt, zinādama, ka pārmetīs saistību ar ministra politisko partiju?
Politisko partiju likumā noteikts 24 mēnešu tā sauktais atdzišanas periods cilvēkiem, kuri strādā izpildinstitūcijās. Līdz ar to kandidēšana pirms trīsarpus gadiem nav tāds periods, par ko vajadzētu būt šaubām. Uzskatu, ka cilvēkiem vairāk vajadzētu iesaistīties gan nevalstiskajās organizācijās, gan partijās, lai partijas nebūtu šauri klubi.
Esmu strādājusi Privatizācijas aģentūrā. Un tieši PA sāka strādāt pie valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koncepcijas. Pārvaldīja LMT, Lattelecom, sākotnēji Parex banku, kuru mēs sadalījām un izveidojām Citadeli un Revertu. Līdz ar to redzēju, ka tās zināšanas šajā situācijā var būt noderīgas arī pilsētai, kura man tiešām rūp.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts 2012. gadā uzdeva veikt auditu PA, pēc kura jūs atstājāt amatu. Vai tagad esat runājusi ar Pavļutu par šo dīvaino situāciju?
Neesmu runājusi. Kompānija MOI, kas veica auditu, bija radīta tikai vienam mērķim un jau sen likvidēta. Un viņu audits bija tāds, ka aptaujāja dažus neapmierinātus darbiniekus un nonāca pie konkrēta rezultāta.
Vai gribat teikt, ka Pavļuts gribēja no jums vienkārši atbrīvoties?
Es nezinu, varbūt. Bet rezultātā es pati aizgāju. Ja nebija vajadzīgs, lai pārvaldītu lietas tā, kā es to sapratu, proti, ka darbiniekiem darba laikā ir jāstrādā un jādara tas, par ko viņiem algu maksā.
Vai tāpēc darbinieku vēstulē bija pārmetumi, ka nodarbojoties ar «mobingu»?
Es varētu pateikt vairāk, ja jums nebūtu mikrofons ieslēgts… Vienkārši negribu garas tiesvedības ar tiem darbiniekiem.
Viens no darbinieku pārmetumiem bija tas, ka esat «Jaunupa cilvēks». Kādas attiecības jums ir ar Edgaru Jaunupu?
Edgaru Jaunupu pazīstu ļoti sen, kopš strādāju Tieslietu ministrijā.
Un kāda loma viņam ir tagad domes darbā?
Domes darbā nav nekādas.
Vai esat tagad ar viņu tikusies vai runājusi?
Pirms kāda laika tikos, runāju, bet tas bija tiešām laiku atpakaļ.
Vai esat runājusi, piemēram, ar Andri Šķēli vai Aināru Šleseru?
Neesmu.
Bet vai viņi nav pauduši vēlmi kā eksperti pārrunāt ar jums, kā vajadzētu uzlabot konkrētas pārvaldības lietas?
Kā saprotu, cilvēki īsti negrib nākt runāt, jo, neskatoties uz to, kur esmu strādājusi, jo-projām dzīvoju tur, kur dzīvoju. Nav man nekādas vasarnīcas, mājas un citādu lietu, arī kredītu nav, un līdz ar to mani laikam grūti uzrunāt.
16. aprīlī atstādinājāt no amata domes Informācijas tehnoloģiju centra vadītāju Ēriku Zēģeli. Kādas vēl izmaiņas gaidāmas domes struktūru vadībā?
Finanšu un administrācijas komiteja jau pagājušā gada beigās bija uzdevusi izpilddirektoram izvērtēt Zēģeļa atbilstību amatam. Pēc tam Revīzijas pārvalde veica auditu un tur bija tādi konstatējumi, kas rada šaubas, vai Zēģeļa kungs veic noteiktos pienākumus. Bija arī Iepirkumu uzraudzības biroja viedoklis, ka tādā veidā iepirkumi nebija jāveic. Bija Valsts reģionālās attīstības aģentūras aicinājums pārtraukt šo iepirkumu. (Rīgas dome veica grāmatvedības un finanšu vadības sistēmas iepirkumu par 11 miljoniem eiro, apejot likumīgo procedūru — red.) Tāpēc es lūdzu deleģēt cilvēkus, kas ir eksperti informācijas tehnoloģiju un iepirkumu jautājumos. Un šobrīd cilvēki strādā. Dokumentu apjoms ir liels. Un lielākā problēma, ka tehnoloģiski izdarīts tā, ka iepirkumu, ņemot vērā iztērēto līdzekļu apjomu, ir grūti pārtraukt.
Jūsu kompetencē ir pašvaldības kapitālsabiedrības, un dažās lielajās jāievēlē padomes. Kad varam gaidīt rezultātu?
Komisijas vēl top. Bet daudz interesantāk būtu iepriekšējiem pajautāt, kāpēc, piemēram, Informācijas tehnoloģiju centrs ir iestrukturēts nevis domē, bet gan zem izpilddirektora.
Kāda būtu jūsu atbilde?
Nu, padomājiet. Es jums pateikšu bez mikrofona. (Smejas.)
Tātad jūs zināt?
Es nojaušu. Kā es varu zināt, esmu šeit tikai sešpadsmito dienu! Es varētu pateikt, ko vēl varētu pētīt. Arī bez mikrofona. Citādi mani jau tā te ļoti mīl, lai neteiktu citādi.
Jūsu pārraudzībā pārcelta arī Komercdarbības nodrošinājuma pārvalde, kuras viens no uzdevumiem ir izvērtēt, vai izbeigt pašvaldības līdzdalību uzņēmumos. Vai plānojat mainīt kādu uzņēmumu īpašnieku struktūru?
Man tāda plāna šobrīd nav. Likums saka, ka reizi piecos gados jāizvērtē pašvaldības līdzdalība kapitālsabiedrībās. Rīgas domei līdz 15. decembrim jāsaprot, kurp ejam. Šobrīd ir paprasīti neatkarīgā audita ziņojumi, līdz 1. maijam jābūt nodevumiem. Manā ieskatā varētu diskutēt, piemēram, par Rīgas Mežiem. Jo tirgu kropļot nedrīkst. Ja Rīgas Meži ražo dēļus, tās nav pamatdarbības, kāpēc vajadzētu paturēt tādā apmērā šo biznesu. Arī par Rīgas Ūdeni — es tagad vienkārši kā Rīgas iedzīvotāja domāju. Ļoti ceru, ka tomēr vēlēšanas 29. augustā būs un septembrī būs dome. Tad lai arī pieņem lēmumu.
Vai pieļaujat iespēju, ka par to varētu lemt pirms vēlēšanām?
Es tādu situāciju nepieļauju, es to neatbalstītu. Ja vēlēšanas [augustā] nenotiek, tad nebūs citu variantu, kā vien par to lemt. Bet es gribu, lai ir konsultatīvā padome, nostiprināt viņu tiesības ar domes lēmumu, lai nav tā, ka es aizeju, un viss atgriežas vecajās sliedēs.
Uzņēmumu auditu rezultāti esot, kā teica Andris Grafs, nevis bēdīgi, bet gan kliedzoši. Vai jums ir līdzīgs iespaids?
Piemēram, ja runā par audita ziņojumu Rīgas Namu pārvaldniekā, — ir tiešām ļoti slikti. Lūgšu kapitālsabiedrībām sazināties ar audita veicējiem, jo visi auditi ir ar konfidencialitātes klauzulām. Manā ieskatā tas nav pareizi. Es saprotu, ka ir komercnoslēpums, personu dati jāaizsargā, bet tajā pašā laikā man kā Rīgas iedzīvotājai ir arī tiesības zināt, kas notiek pilsētā.
CV
1999—2003 Tieslietu ministrijas Privāto tiesību departamenta direktore
2004—2009 Bērnu un ģimenes lietu ministrijas valsts sekretāre
2009—2012 VAS Privatizācijas aģentūra valdes locekle, vēlāk priekšsēdētāja
2013—2020 Privāti praktizējoša juriste
2020 AS Ventas osta padomes priekšsēdētāja
The post «Ir tiešām slikti» appeared first on IR.lv.