Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās – kad es maksāšu mazāk?
Energoefektivitāte ir attiecība starp iegūto preci vai pakalpojumu un patērēto enerģiju. Mūsu mērķis ir iegūt pēc iespējas vairāk preces, patērējot pēc iespējas mazāk enerģijas. Salīdzinājumam – LED spuldzītes izmanto par 75% mazāk enerģijas par parastajām spuldzēm, bet “dzīvo” 25 reizes ilgāk. Izklausās labi, bet kāpēc, neskatoties uz to, ka izmantoju tikai LED spuldzes, mani enerģijas patēriņa rēķini mājās joprojām liek manam žoklim atkārties, it īpaši aukstajos ziemas mēnešos?
Ēkas energoefektivitāti ietekmē vairāki faktori – nepietiekama siltumizolācija, neatbilstoša gaisa caurlaidība, neefektīvas mehāniskās sistēmas, energoefektīvu ierīču un apgaismojuma trūkums, kā arī lietotāju uzvedība, kas nebalstās uz enerģijas taupīšanas paradumiem. Šie parametri visvairāk atbilst mums jau zināmajām “hruščovkām” un mūsu steidzīgajam dzīvesveidam, kur prioritātes nav fokusētas uz enerģijas taupīšanu mājās.
Daudzdzīvokļu mājas Latvijā patērē par 50–60% vairāk enerģijas nekā nepieciešams, vidējam siltuma patēriņam svārstoties no 150–200 kWh/m2 gadā.
Salīdzinājumam ir vērtīgi izskatīt jaunus ēku energoefektivitātes standartus Latvijā. Jaunbūvēm ir jāatbilst A klases energoefektivitātes standartiem, kas paredz īpatnējo enerģijas patēriņu 40 kWh/m2 gadā, trīškārši samazinot apkures rēķinu izmaksas.
The post Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās – kad es maksāšu mazāk? appeared first on IR.lv.
Energoefektivitāte ir attiecība starp iegūto preci vai pakalpojumu un patērēto enerģiju. Mūsu mērķis ir iegūt pēc iespējas vairāk preces, patērējot pēc iespējas mazāk enerģijas. Salīdzinājumam – LED spuldzītes izmanto par 75% mazāk enerģijas par parastajām spuldzēm, bet “dzīvo” 25 reizes ilgāk. Izklausās labi, bet kāpēc, neskatoties uz to, ka izmantoju tikai LED spuldzes, mani enerģijas patēriņa rēķini mājās joprojām liek manam žoklim atkārties, it īpaši aukstajos ziemas mēnešos?
Ēkas energoefektivitāti ietekmē vairāki faktori – nepietiekama siltumizolācija, neatbilstoša gaisa caurlaidība, neefektīvas mehāniskās sistēmas, energoefektīvu ierīču un apgaismojuma trūkums, kā arī lietotāju uzvedība, kas nebalstās uz enerģijas taupīšanas paradumiem. Šie parametri visvairāk atbilst mums jau zināmajām “hruščovkām” un mūsu steidzīgajam dzīvesveidam, kur prioritātes nav fokusētas uz enerģijas taupīšanu mājās.
Daudzdzīvokļu mājas Latvijā patērē par 50–60% vairāk enerģijas nekā nepieciešams, vidējam siltuma patēriņam svārstoties no 150–200 kWh/m2 gadā.
Salīdzinājumam ir vērtīgi izskatīt jaunus ēku energoefektivitātes standartus Latvijā. Jaunbūvēm ir jāatbilst A klases energoefektivitātes standartiem, kas paredz īpatnējo enerģijas patēriņu 40 kWh/m2 gadā, trīškārši samazinot apkures rēķinu izmaksas.
Latvijā ir noteikti mērķi ēku energoefektivitātei ilgtermiņā. Šī stratēģija ir vērsta uz energoefektivitātes standartu paaugstināšanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un saskaņošanu ar ES direktīvām, lai sasniegtu ilgtspējības mērķus. Dzīvojamās ēkas veido lielu daļu no Latvijas dzīvojamā fonda, padarot centienus palielināt to energoefektivitāti, kas ir ļoti svarīgi valsts energotaupības mērķu sasniegšanai. Kamēr valsts rūpējas par liela mēroga pārmaiņām, ir vērts padomāt par mazām ieradumu maiņām mūsu pašu mājās, lai nākamā mēneša enerģijas patēriņa rēķini tik ļoti negrautu garastāvokli.
Pārmaiņām nav jānotiek pēkšņi. Pietiks ar pakāpenisku rīcības maiņu, kas ikdienā nebūs tik jūtams. Daži ieteikumi:
- Nomaini visas spuldzītes uz LED
- Mazgā drēbes aukstā ūdenī, ja traipi nav gana biedējoši
- Nomaini viena stikla logus pret energoefektīvākiem
- Regulāri tīri vai maini visus mājās esošos filtrus
- Izmanto trauku mazgājamās mašīnas un veļas mazgājamās mašīnas naktī, lai samazinātu noslogojumu elektrotīklam “pīķa” stundās
- Iestati ledusskapja temperatūru atbilstoši ražotāja ieteikumiem
- Neatstāj elektroierīču lādējamos rīkus iespraustus un nelietotus
- Apsver dušas, nevis vannas izmantošanu
Secinājums – energoefektīvi mājokļi ne tikai samazina enerģijas patēriņu un oglekļa emisijas, bet arī veicina resursu saglabāšanu, atjaunojamās enerģijas integrāciju un uzlabotu iekštelpu gaisa kvalitāti. Piešķirot prioritāti energoefektivitātei mājokļu projektēšanā un būvniecībā, mēs varam samazināt dzīvojamo ēku ietekmi uz vidi, kā arī samazināt ar enerģiju saistītus maksājumus mūsu mājokļos, atliekot naudu tīri cilvēciskām lietam – ceļojumiem ar ģimeni, garšīgiem ēdieniem un cita veida piedzīvojumiem. Kamēr Latvijā iniciatīvas tikai uzņem apgriezienus, tev ir iespēja būt daļai no procesa, mainot ieradumus un izglītojoties, kā padarīt savu mājokli energoefektīvāku un vidi tīrāku.
Kampaņa Zaļā misija organizē dažādas aktivitātes, lai nodrošinātu visaptverošu sabiedrības informēšanu par klimata pārmaiņām un vides jautājumiem. Aktivitāšu īstenošanas mērķis ir veicināt izpratni par iespējām, kas palīdzētu sabiedrībai uzlabot savus ikdienas paradumus un pievērsties veselīgākam dzīvesveidam. Aicinām sekot aktualitātēm “Zaļā misija” Facebook lapā.
Strādājam kopā zaļai Eiropai!
Autores ir nodibinājuma Ventspils Augsto tehnoloģiju parks pārstāves
Sabiedrības informēšanas kampaņa “Zaļā misija” tiek īstenota projekta “VPB/vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” (projekta Nr. NFI/AK/04) ietvaros. Projekta budžets ir 5 117 000 EUR, no kura Norvēģijas finanšu instrumenta (Norvēģijas grants) līdzfinansējums ir 4 349 450 EUR. Projekta īstenošanas periods – no 2021. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. aprīlim. Vairāk informācijas: vatp.lv/projekti/piesarnoto-vietu-sanacija.
The post Energoefektivitāte daudzdzīvokļu ēkās – kad es maksāšu mazāk? appeared first on IR.lv.