Ērika Kļaviņa, krupju glābēja
Vaides iedzīvotāja Ērika Kļaviņa katru gadu iesaistās abinieku glābšanā. Aprīlī un maijā notiek lielā krupju migrācija. Viņi mostas no ziemas miega un dodas uz dzimto ūdenstilpi nārstot. Liela daļa gadu no gada pārvietojas pa vieniem un tiem pašiem ceļiem, un krupjiem bieži sanāk šķērsot autoceļus. Viņi kustas lēni (apmēram 600 metru dienā), un apkārtējā vide rada šķēršļus šim garajam gājienam. Daudzi mirst, jo nespēj izvairīties no auto. Jau trešo gadu Dabas aizsardzības pārvalde rīko akciju Misija — krupis. Izglāb princi!, kurā brīvprātīgie var pieteikties un vakaros pārnest krupjus drošībā. 2023. gada akcijā piedalījās 108 cilvēki.
Starp viņiem ir arī Ērika Kļaviņa. Savulaik strādājusi Dabas aizsardzības pārvaldē un bijusi viena no akcijas iniciatoriem. Viss sākās 2017. gadā, kad Ērika vakara pastaigās pamanīja uz ceļiem daudz beigtu abinieku. Nākamajos gados sadarbībā ar Slīteres Nacionālo parku Vaidē pie pašvaldības ceļa tika uzstādīts speciāls žogs ar ķeramtrauku. Ērika regulāri pārbaudīja, vai traukos ir krupji, un pārnesa tos pāri ceļam, lai kāds nesabrauktu. Bijušie kolēģi iedvesmojās no Ērikas entuziasma un radīja iniciatīvu Misija — krupis. Nu jau vairākus gadus akcijā iesaistās plašs cilvēku loks. Vaides apkaimē tie pārsvarā ir blakus esošo ciemu iedzīvotāji un vasarnieki. Ja pavasarī sanāk atbraukt ciemos, reizēm arī Ērikas ģimene dodas palīdzēt krupjiem.
Arī šogad Ērika apsekos ceļu. Pārsvarā viņa to darījusi Vaides apkaimē Kolkas pagastā. Posms ir diezgan garš, bieži vien krupji nonāk arī uz tilta konstrukcijas, tie jāpārvieto, lai atvieglotu ceļu līdz upītei. «Katru gadu darbojoties, ir iegūtas zināšanas. Piemēram, varu pateikt, kura ir krupju mamma un kurš tēviņš,» stāsta Ērika. Krupju glābšana devusi ieskatu abinieku ikdienas dzīvē. Ērika pamanījusi, ka mātīšu patlaban ir trīs reizes mazāk nekā tēviņu, tāpēc dažkārt starp viņām notiek pat fiziska cīņu. Ir bijis arī tā, ka tēviņš pie glābēja rokas pieķēries tik stipri, ka grūti bijis viņu noņemt, jo krupis uztvēris cilvēka roku par krupju mātīti. Lai gan migrācija visbiežāk notiek no deviņiem līdz vienpadsmitiem vakarā, savā apkaimē Ērika vislielāko kustību ir novērojusi dienas laikā. Krupji ir svarīgi vides indikatori, viņi dzīvo tur, kur ir tīra daba. Diemžēl pēdējo gadu laikā Latvijā abinieku skaits ir samazinājies.
Krupju pārvietošanās ir saistīta ar gaisa temperatūru. Ja ārā ir vismaz +5° C un lietaini laikapstākļi, visticamāk, viņi sāks mosties no ziemas miega. Akcijas dalībnieki bieži izglābj arī vardes un tritonus. Savulaik viena no iniciatīvām bija uzstādīt speciālas ceļazīmes, kas norādītu uz krupju migrācijas ceļu. Taču tā neguva Satiksmes ministrijas atsaucību. «Būtu labi, ja tādās vietās Latvijā varētu izlikt zīmes, lai pievērstu uzmanību, — ja lēnāk brauc, tad var izkāpt un pārnest krupi vai apbraukt to vietu,» saka Ērika Kļaviņa. Cilvēku vērība un iesaistīšanās ļauj abiniekiem palikt dzīviem, neizzust un uzturēt bioloģisko daudzveidību.
The post Ērika Kļaviņa, krupju glābēja appeared first on IR.lv.