Ergonomika – darba vides risks un iespējas vienlaikus
Darba vides ergonomika ir svarīgs aspekts, kas ietekmē gan darbinieku veselību, gan produktivitāti. Ja darba vide ir ērta un pārdomāta, darbiniekiem ir ne tikai mazāks saspringums un nogurums, bet arī kopumā uzlabojas apmierinātības līmenis par darbu, un darba uzdevumi tiek veikti efektīvāk, kas ir tiešs ieguvums labākiem uzņēmuma finansiālajiem rezultātiem ilgtermiņā.
Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas 2018.gada pētījuma rezultātiem, 2018. gadā 32,7% respondentu bija ieguldījuši finanšu līdzekļus ergonomikas uzlabošanai uzņēmumos. Valsts darba inspekcijas pētījuma turpinājums 2022.gadā norāda, ka darba vidē Latvijā ir turpinājusies darba apstākļu maiņa un psihoemocionālie riska faktori Covid pandēmijas ietekmē kļuvuši par prioritāti, tomēr darba aizsardzības speciālistu aptaujas rezultāti saglabā līdzīgas tendences kā 2018. gadā – joprojām par nozīmīgākajiem faktoriem darba drošībā tiek minēti tieši ergonomiskie riska faktori. Pētījumi norāda, ka ergonomikas faktoriem ir būtiska nozīme Latvijas darba vidē.
Lai gan uzņēmumu skaitu, kas investē ergonomiskas darba vides izveidē varētu vērtēt kā labu, daudzi uzņēmumi joprojām velta nepietiekamus resursus darba vides ergonomikai. Pie kā tas noved?
Palielināts darbinieku saslimšanas risks
Vistiešāko ietekmi izjūt darbinieki, kuru veselības tiek ietekmētas. Nepiemērota darba vide, piemēram, nepareizi regulēti krēsli vai darba galdi, veicina muguras un kakla muskuļu saspringumu, kam ir risks ilgtermiņā kļūt par nopietnu arodsaslimšanu. Pēc 2022. gada arodslimnieku aptaujas datiem, 75,9% no visiem aptaujātajiem arodslimniekiem kā veselības traucējumus, kas izraisījuši galveno (pamata) arodslimību, atzīmēja traucējumus kaulu, muskuļu un locītavu sistēmā. Šo traucējumu veidošanās var būt saistīta ar ilgstošu darbu piespiedu pozā, smagu priekšmetu nešanu vai pārvietošanu, vienveidīgām kustībām un citiem līdzīgiem darba vides ergonomiskajiem faktoriem.
The post Ergonomika – darba vides risks un iespējas vienlaikus appeared first on IR.lv.
Darba vides ergonomika ir svarīgs aspekts, kas ietekmē gan darbinieku veselību, gan produktivitāti. Ja darba vide ir ērta un pārdomāta, darbiniekiem ir ne tikai mazāks saspringums un nogurums, bet arī kopumā uzlabojas apmierinātības līmenis par darbu, un darba uzdevumi tiek veikti efektīvāk, kas ir tiešs ieguvums labākiem uzņēmuma finansiālajiem rezultātiem ilgtermiņā.
Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas 2018.gada pētījuma rezultātiem, 2018. gadā 32,7% respondentu bija ieguldījuši finanšu līdzekļus ergonomikas uzlabošanai uzņēmumos. Valsts darba inspekcijas pētījuma turpinājums 2022.gadā norāda, ka darba vidē Latvijā ir turpinājusies darba apstākļu maiņa un psihoemocionālie riska faktori Covid pandēmijas ietekmē kļuvuši par prioritāti, tomēr darba aizsardzības speciālistu aptaujas rezultāti saglabā līdzīgas tendences kā 2018. gadā – joprojām par nozīmīgākajiem faktoriem darba drošībā tiek minēti tieši ergonomiskie riska faktori. Pētījumi norāda, ka ergonomikas faktoriem ir būtiska nozīme Latvijas darba vidē.
Lai gan uzņēmumu skaitu, kas investē ergonomiskas darba vides izveidē varētu vērtēt kā labu, daudzi uzņēmumi joprojām velta nepietiekamus resursus darba vides ergonomikai. Pie kā tas noved?
Palielināts darbinieku saslimšanas risks
Vistiešāko ietekmi izjūt darbinieki, kuru veselības tiek ietekmētas. Nepiemērota darba vide, piemēram, nepareizi regulēti krēsli vai darba galdi, veicina muguras un kakla muskuļu saspringumu, kam ir risks ilgtermiņā kļūt par nopietnu arodsaslimšanu. Pēc 2022. gada arodslimnieku aptaujas datiem, 75,9% no visiem aptaujātajiem arodslimniekiem kā veselības traucējumus, kas izraisījuši galveno (pamata) arodslimību, atzīmēja traucējumus kaulu, muskuļu un locītavu sistēmā. Šo traucējumu veidošanās var būt saistīta ar ilgstošu darbu piespiedu pozā, smagu priekšmetu nešanu vai pārvietošanu, vienveidīgām kustībām un citiem līdzīgiem darba vides ergonomiskajiem faktoriem.
Satraucoši, ka nedaudz mazāk kā puse no respondentiem (40,3%) minējuši, ka pirmās sūdzības par veselības problēmām bijušas vienu līdz četrus gadus pirms tika noteikta arodslimība. Tas liecina, ka daudzi no šiem veselības traucējumiem varētu būt novērsti, ja būtu pievērsta lielāka uzmanība ergonomikai darba vidē. Piemēroti darba apstākļi var samazināt ilgstošās sēdēšanas un monotono kustību negatīvo ietekmi, uzlabojot darbinieku labsajūtu un produktivitāti.
Attālinātā darba izaicinājumi
Ja darba apstākļi neatbilst ergonomikas pamatnoteikumiem, tas var novest pie grūtībām koncentrēties spējām, palielināta noguruma un vairāk pieļautām kļūdām, samazinot darba efektivitāti un produktivitāti. Īpašs izaicinājums darba devējiem ir nodrošināt ergonomisku darba vietu darbiniekiem, kas strādā attālināti vai hibrīda formātā. Valsts darba inspekcijas 2022. gada darba devēju aptaujā ir konstatēts visu laiku lielākais tādu darba devēju īpatsvars, kas norādījuši, ka viņu uzņēmumā ir darbinieki, kas vismaz 2 stundas dienā strādā ar datoru (77,7%). Šādi pētījuma rezultāti saistāmi ar Covid-19 pandēmijas izraisītajām pārmaiņām uzņēmumos, jo pandēmija ļoti veicināja dažādu procesu digitalizāciju, piemēram, pasūtījumu pieņemšana ēdināšanas uzņēmumā utt. Lai gan pandēmija ir beigusies, procesu digitalizācija turpinās un arī attālinātais darbs nekur nav pazudis, tāpēc joprojām aktuāls jautājums, kā nodrošināt ergonomisku darba vidi ārpus biroja, jo pat ja darbinieki strādā ārpus biroja, viņi ir pakļauti tiem pašiem veselības riskiem kā strādājot birojā.
Iespējams, ir jāturpina prakse, kas dažos uzņēmumos tika iesākta Covid-19 laikā, piešķirot darbiniekiem noteiktu budžetu ergonomiska mājas biroja iekārtošanai, kas ietver, piemēram, regulējamu galdu un krēslu, monitoru statīvus, ergonomiskus klaviatūras un peles modeļus. Tāpat uzņēmumi var sniegt norādes un atbalstu, piedāvājot konsultācijas vai informācijas materiālus par pareizām sēdēšanas pozām, darba vietas organizāciju un atpūtas brīžiem. Zinātniski pētījumi no banku sektora pierāda, ka ergonomika ir tieši saistīta ar darbinieku iesaistes līmeni (Kulkarni, Appasaba, Nishchitha, 2022), tāpēc ilgtermiņā šīs investīcijas vainagosies ar iesaistītiem un apmierinātiem darbiniekiem, kas būs ieinteresēti sasniegt biznesa mērķus.
Aktuālais ergonomisku biroju radīšanā
AJ Produkti Latvijas tirgū jau darbojas vairāk nekā 20 gadus, un šajā laikā esam uzkrājuši lielu pieredzi par tirgus vajadzībām. Lielākajā daļā uzņēmumu ir atvērtā tipa biroji, tādēļ jau vairākus gadus klienti novērtē zonu nodalīšanas risinājumus, kas labi izskatās biroja telpās, kā arī kvalitatīvus produktus skaņas slāpēšanai, piemēram, galda vai grīdas starpsienas, akustiskos paneļus sienām un griestiem. Skaņas līmeni samazina arī jebkurš tekstilizstrādājums – mīkstās mēbeles, aizkari, sienu dekori un paklāji ne tikai rada patīkamāku atmosfēru birojā, bet arī absorbē skaņu. Lai optimāli izmantotu telpu, uzņēmumiem ir svarīga arī mobilitāte aprīkojumā funkcionalitātes paaugstināšanai. Sākoties pandēmijai, pieprasījums īpaši palielinājās pēc kompakta un ergonomiska mājas biroja aprīkojuma, kas joprojām ir ļoti aktuāls mūsu klientiem. No ergonomikas aspekta aprīkojumam jābūt regulējamam, lai to pielāgotu individuāli dažāda auguma cilvēkiem. Iegādājoties šādu aprīkojumu ilgtermiņā finansiāli ietaupa arī uzņēmums, jo vienu un to pašu krēslu, galdu utt. var izmantot vairāki darbinieki.
Kā ilglaicīgam nozares ekspertam biroja telpu aprīkošanā Baltijā un Ziemeļvalstīs augstākminētie darba vides riski uzliek par pienākumu aktualizēt risinājumus, kas pasaulē radīti, lai darba vides ergonomika no riska jomas pārtaptu tikai par iespēju.
Atsauces:
Valsts darba inspekcija: DARBA APSTĀKĻI UN RISKI LATVIJĀ, 2017-2018
Valsts darba inspekcija: “Darba apstākļi un riski Latvijā 2019-2021”
Pētījuma “Darba apstākļi un riski Latvijā 2019–2021” tematiskais pielikums “Ergonomika un ergonomiskie darba vides faktori”
Kulkarni, P., Appasaba, L.V. and Nishchitha, G.C.G. (2022), “The influence of COVID-19 on employee ergonomics and employee engagement of banking employees”, Management Matters, Vol. 19 No. 1, pp. 13-29.
Autore ir AJ Produkti Baltijas reģiona vadītāja
The post Ergonomika – darba vides risks un iespējas vienlaikus appeared first on IR.lv.