LNB būs tikšanās ar dzejnieku un tulkotāju Juri Kronbergu
Otrdien, 9. augustā, plkst. 16 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā notiks tikšanās ar dzejnieku un tulkotāju Juri Kronbergu.
Turpat līdz 9. septembrim skatāma J. Kronbergam veltīta krājuma izlase, kurā apkopoti LNB glabātie viņa darbu izdevumi - grāmatas, CD ieraksti, vinila skaņuplates, periodiskie izdevumi, kā arī izdevumi no autora personīgās bibliotēkas.
Dzejnieks un tulkotājs Juris Kronbergs dzimis 1946. gadā Stokholmā gleznotāja Rūdolfa Kronberga ģimenē. Studējis ziemeļu un baltu valodas, pasaules literatūras vēsturi ar poētiku Stokholmas Universitātē. Bijis kasieris metro. Pirmā dzejas publikācija žurnālā "Jaunā Gaita". Raksta gan latviešu, gan zviedru valodā. 20. gs. 60.-70. gados darbojies latviešu rokmūzikas grupās "Saules brāļi", "Dundurs" un "Prusaku ansamblis".
Pirmo J. Kronberga dzejas krājumu Latvijā izdeva 1989. gadā, kaut debitēja 1970. gadā Zviedrijā ar pašizdotu dzejas lapu - plakātu "Pazemes dzeja". Viņa pazīstamākā grāmata ir "Vilks Vienacis", kuras tulkojumi izdoti zviedru, angļu, lietuviešu, franču un itāļu valodās. "Vilks Vienacis" autora lasījumā ar Kristapa Graša mūziku tiražēts arī CD formātā.
Pēdējā J. Kronberga dzejas grāmata ir tikko izdotā "Uz balkona/ bet ja visu laiku...", ko veido apjomīgs dzejoļu cikls un agrāk neizdotie, gan arī laikrakstos un žurnālos no 2000. līdz 2016. gadam publicētie dzejoļi.
J. Kronbergs ir nozīmīgākais tulkotājs zviedru valodā. Tulkojis latviešu tautasdziesmas, V. Strēlertes, A. Čaka, Dz. Soduma, V. Belševicas, I. Ziedoņa, K. Skujenieka, E. Raupa, G. Godiņa u.c. rakstnieku darbus. Latvijā izdota viņa sastādītā un tulkotā izlase "Mani zviedri" , kā arī zviedru autoru T. Transtremera, B. Berga, Bruno K. Eijera, K. Andersona u.c. darbu tulkojumi.
J. Kronbergs vienmēr ir bijis sabiedriski un politiski aktīvs, tāpēc labprāt uzņēmies dažādus pienākumus: Latvijas PEN kluba loceklis (1971-), Zviedrijas valdības un parlamenta tulks (1987-1992), Latvijas vēstniecības Stokholmā kultūras atašejs (1992-2002).
Saņēmis Ojāra Vācieša prēmiju (1988), Zinaīdas Lazdas godalgu (1994), Dzejas dienu balvu (1997), LRS tulkotāju balvu (1999), apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1998), Zviedrijas Ziemeļzvaigžņu ordeni (2000), saņēmis A. Eglīša un V. Janelsiņas balvu literatūrā (2007), 2014. gada Zviedru akadēmijas tulkošanas godalgu.