Brīvība, latvietība… un arī sēnes
4. maijā svinēsim 30 gadus kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1990. gadā tauta pulcējās pie parlamenta un Daugavmalā, bet 2020. gadā mums ārkārtas situācijas dēļ ir jāpaliek mājās. Taču varam būt kopā domās, tāpēc Ir jautāja saviem lasītājiem, kas visvairāk priecē neatkarīgajā valstī
The post Brīvība, latvietība… un arī sēnes appeared first on IR.lv.
4. maijā svinēsim 30 gadus kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1990. gadā tauta pulcējās pie parlamenta un Daugavmalā, bet 2020. gadā mums ārkārtas situācijas dēļ ir jāpaliek mājās. Taču varam būt kopā domās, tāpēc Ir jautāja saviem lasītājiem, kas visvairāk priecē neatkarīgajā valstī
Lūdzu, nosauciet vienu konkrētu iemeslu, kāpēc jums ir prieks par Latvijas neatkarīgo valsti!
Brīvība
Sava valsts Latvija! Karogs, himna, valoda!
Mums ir, kur labi dzīvot.
Jūtos brīvs, katrs pats savas laimes kalējs.
Joprojām varu sarunāties šeit latviski.
Trenējam demokrātiju.
Iespēja pašiem brīvi izvēlēties valsts attīstības ceļu.
Brīvība būt latviešiem.
Viss mūsu pašu rokās!
Brīvība ir dārgāka par dzīvību!
Radoša kultūra.
Latvijā dzīvo daudz brīnišķīgu un talantīgu cilvēku, mums ir skaista kultūra un daba.
Skatīt, kā plīvo Latvijas karogs.
Latviešu valoda kā valsts valoda.
Demokrātija.
Brīvība izvēlēties, ko runāt un darīt.
Latvija ir demokrātiska, tiesiska un veiksmīga valsts.
No sirds pateicos tiem, kas par to cīnījušies — šo ekskluzīvo iespēju brīvi dzīvot savā skaistajā dzimtajā zemē Latvijā un brīvi runāt savā skaistajā dzimtajā latviešu valodā!
Sava unikālā identitāte, ko drīkst izrādīt pasaulei.
Brīvība īstenot sapņus.
Viena gadsimta laikā esam ieguvuši, zaudējuši un atguvuši savu valsti. Latvija, par spīti pārciestajiem diviem kariem un okupācijai, pastāv, atdzimst un uzplaukst.
Iespēja būt brīvam kā Latvietim.
Esam kļuvuši par vienu no drošākajām pasaules valstīm.
Cilvēktiesību ievērošana.
Es varu izkarināt karogu pie savas mājas.
Varam paši pieņemt lēmumus.
Iestājāmies Eiropas Savienībā un NATO.
Iespēja pieļaut pašiem savas kļūdas un no tām mācīties.
Brīvība. Krāsainība. Daudzveidība.
Mums vienmēr bijuši izcili mākslinieki, bet tagad viņi pārstāv Latviju.
Nepastāv vairs paralēlās dzīves — oficiālā un iekšējā gara dzīve.
Patiesība par vēsturi.
Oligarhi tiek tiesāti taisnīgā tiesā.
Lepnums par prezidentu un pašreizējo valdību.
Mans dēls, kurš piedzimis 3.01.1991., dzīvo, mācījies un strādā neatkarīgā valstī.
Pieejama humāna zobārstniecība.
Man ir t. s. «saimnieka instinkts», tāpēc patīk, ka vismaz teorētiski mums nav jābūt zem citas valsts noteikšanas.
Esmu lepna, ka mūsu tautai ir bijuši tādi prāti, kas redzēja iespēju izveidot valsti, un tādi prāti, kas redzēja, kā var atjaunot valsti, lepna par tautas plašo atbalstu izšķirošajos brīžos. Priecājos, ka var strīdēties, iebilst un skaidrot savu viedokli, ka atbildam par visu paši.
Esmu pašnodarbinātā, visos jautājumos pieņemu savu lēmumu. Zinu, par ko darbā saņemu atalgojumu, nopelnītais dod lielu gandarījumu.
To var izjust tikai neatkarīgā valstī.
Dot iespēju bērniem iegūt labu izglītību te vai jebkur pasaulē, domāt brīvi, svinēt latviešu svētkus.
Tas ir unikāli pasaules mērogā, ka tik mazskaitlīgai etniskai grupai ir sava valsts.
Iespēja dziedāt latviešu korī.
Sava valsts man ir lepnums, taisna mugura.
Dzīvot atgūtā īpašumā, kuru cēluši un veidojuši senči.
Mana ģimene dzīvo labāk un brīvāk nekā vecāki pirms neatkarības. Mums ir vairāk iespēju gan personīgai izaugsmei, gan uzturlīdzekļu pelnīšanai.
Jaunais Rīgas teātris, latviešu rokmūzika, sakoptas ielas un daba.
Skaista daba, brīnišķīgas tradīcijas (Dziesmusvētki, neatkarības dienu svinēšana), brīvība izteikties publiski un iniciēt biznesus un kustības, dalība pasaules politiskajās organizācijās.
Šī ir mana valsts, un es to mīlu!
Tik labi kā tagad es savos 75 gados neesmu dzīvojusi.
Tikai šeit varu piepildīt savus sapņus savā valodā un mentalitātē.
Mans vectētiņš par Latviju ir cīnījies 20. gs. sākumā, un man ir iespēja tagad strādāt šīs valsts labā un palīdzēt to veidot arvien labāku, kas arī izdodas. Latviešiem ir sava zeme, kur paši varam izlemt, kā dzīvot.
Šodienas valstij ir daudz trūkumu, bet PSRS bija vienkārši murgs.
Ka vairs neesam «būrī». Ka Latvija atgriežas Eiropā. Lielākais prieks par jauniešiem, kam nu patiesi «pasaule vaļā»!
Uzskatu, ka nācija kļūst pieaugusi. Uzkrājam pieredzi un turpinām augt. Tas bija mans sapnis visu mūžu.
Kā trīsdesmitgadniece nevaru iedomāties, kā būtu iegūt izglītību, veidot karjeru un ģimeni nebrīvā Latvijā… Esmu priecīga par dabu, kultūru, sabiedrību un starptautiskajām iespējām!
Tāpēc, ka es nekad — NEKAD — negribētu dzīvot nevienā citā vietā uz pasaules!
Un esmu laimīga, ka varu būt šeit un dzīvot savā zemē, savā valstī! Mana Latvija ir mana Latvija, un mana sirds gan sāp, gan priecājas līdz ar Latvijas sāpēm un priekiem!
Dzīvoju 10 gadus Vācijā, bet tagad esmu atpakaļ. Jo te, Latvijā, esam saimnieki savā zemē.
Lielākā laime — būt brīvam no naida. Un redzēt izaugam paaudzi, kura pat nezina, kas tas ir Laime neienīst pastāvošo iekārtu.
Jo valsts mežos sēnes un ogas pagaidām vēl var lasīt par brīvu!
Mīļās māmiņas — jūsu mīļajiem dēliņiem nav jādien svešā armijā!
Ar to vien pietiktu.
Pēc 4/05/90 ir mazāk melu.
Kā jūs kopumā vērtējat, cik sekmīgi Latvijai ir bijuši 30 atjaunotās neatkarības gadi?
Skalā no 1 līdz 10
Ir lasītāju aptauja notika internetā 2020. gada 27. aprīlī, tajā piedalījās 1062 respondenti.
The post Brīvība, latvietība… un arī sēnes appeared first on IR.lv.