Āmurs un deja
Veselības ministre Ilze Viņķele iezīmē turpmākos soļus cīņā pret jauno koronavīrusu
The post Āmurs un deja appeared first on IR.lv.
Veselības ministre Ilze Viņķele iezīmē turpmākos soļus cīņā pret jauno koronavīrusu
Marta vidū Silīcija ielejā strādājošs uzņēmējs Tomass Pueijo (Tomas Pueyo) platformā Medium publicēja divus rakstus: Koronavīruss: kāpēc jārīkojas tagad un Koronavīruss: āmurs un deja. Mēneša laikā tos apskatījuši vairāk nekā 60 miljoni cilvēku, raksti tulkoti gandrīz 40 valodās, tajā skaitā latviešu, un uz tiem atsaucas daudzi par pandēmiju zinoši eksperti. Pueijo nav epidemiologs, bet viņam ir maģistra grāds inženierzinātnēs un uzvedības psiholoģijā. Viņa specialitāte ir sarežģītu jautājumu pārvēršana viegli uztveramos stāstos. Ar saviem efektīvi ilustrētajiem un skaidri izklāstītajiem stāstiem par koronavīrusu viņš trāpīja desmitniekā.
Pirmais raksts bija aicinājums ieviest stingrus sociālās distancēšanas pasākumus bez kavēšanās — daudz agrāk, nekā parastam politiķim vai vēlētājam liktos nepieciešams. Pēc katastrofām Uhaņā, Itālijā, Spānijā un Ņujorkā šo mācību liela daļa pasaules, šķiet, vismaz teorētiski apguvusi.
Šo straujo vēršanos pret vīrusu Pueijo nosauca par «āmuru», ar kuru iebliezt Covid-19 un pārtraukt slimības izplatīšanās pirmo vilni.
Latvijā tas, šķiet, ir veiksmīgi izdarīts. Kā intervijā Ir saka veselības ministre Ilze Viņķele (A/P), dati liecina — vīrusa izplatības augstākais punkts bijis 5. aprīlī. Kopš tam vidējais pēdējās 14 dienās saslimušo skaits sācis samazināties. Intervijā Ir Latvijas panākumus apstiprināja arī Pasaules Veselības organizācijas pārstāvis mūsu valstī Mišels Tirēns. «Latvija šobrīd ir labā formā,» viņš saka. Zemais inficēto un mirušo skaits — tas ir nevis tāpēc, ka Latvijai vienkārši paveicās, bet pateicoties valdības ļoti precīziem, savlaicīgi spertiem soļiem.
Tagad, lietojot Pueijo terminoloģiju, var sākties «deja» ar vīrusu — laiks, kad mēs kā sabiedrība speram divus soļus uz priekšu un samazinām ierobežojumus, vērojam vīrusa reakciju, ja nepieciešams, pakāpjamies atkal soli atpakaļ un tā turpinām dancot līdz brīdim, kad vakcīna, iedarbīgi un plaši pieejami ārstniecības līdzekļi vai vīrusa mutācijas ļauj atgriezties dzīves ritmā, kas vismaz kaut cik līdzinās pirms pandēmijas ierastajam.
Iespējamos pirmos dejas soļus Veselības ministrija iezīmējusi ziņojumā, kuru Ministru kabinets izskatīja 28. aprīļa sēdē, bet lēmumus valdība gatavojas pieņemt 7. maijā.
Pirmie dejas soļi
Kāda varētu būt Latvijas horeogrāfija turpmākajos mēnešos?
Kā pirms valdības sēdes Ir atklāja Viņķele, lai 12. maijā varētu atcelt ārkārtējo situāciju, vispirms jāvienojas par «juridisko ietvaru, lai valdība var pieņemt lēmumus tikpat raiti kā tagad». «Ja to var atrast, tad ārkārtējās situācijas režīms nav nepieciešams.»
Lēmumus par ierobežojumu pastiprināšanu vai atvieglošanu pēc tam varētu pieņemt pēc formulas «4×4», ik pa četrām nedēļām vērtējot četrus kritērijus — epidemioloģiskos rādītājus (saslimušo skaits, infekcijas izplatības tendences, nāves gadījumi), veselības sistēmas noslodzi, situāciju ārvalstīs, kā arī sabiedrības uzvedību un psiholoģisko noturību. Kā norāda Viņķele, četras nedēļas ir laika nogrieznis, kurā iespējams novērtēt iepriekš pieņemto lēmumu efektu.
Pirmie soļi pēc 12. maija varētu būt nekontakta sporta nodarbību atļaušana brīvā dabā un centralizēto eksāmenu rīkošana 12. klases skolēniem. Ir zināms, ka ekspertu aprindās notikušas arī diskusijas par iespējamu pulcēšanās ierobežojumu atvieglošanu līdz pat 25 cilvēkiem, bet Viņķele saka — par to šobrīd nav vienprātības. Pēc 28. aprīļa valdības sēdes premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka šovasar lieli masu pasākumi netiks atļauti.
Viņķele min, ka varētu būt arī «stingri uzstājīgāks ieteikums» izmantot maskas sabiedriskajā transportā un citās vietās, kur grūti ievērot divu metru distanci.
«Piedāvājam šo, četras nedēļas monitorējam, ko tas dod epidemioloģijas rādītājiem,» saka Viņķele. «Ja rādītāji nepieaug, varam kaut ko atkal likt klāt, piemēram, palielināt pulcēšanās apjomu.» Ļoti daudz būs atkarīgs no iedzīvotāju disciplinētības. Kumulatīvā saslimstība kopš 5. aprīļa samazinās, bet «sajūtu līmenī» rodas iespaids, ka garās Lieldienu brīvdienas kritumu ir piebremzējušas. Pēc maija sākuma garajām brīvdienām redzēs, vai «cilvēku nespēja ievērot disciplīnu atstāj iespaidu».
Par robežu atvēršanu nekādas skaidras perspektīvas nav. Kariņš runājis ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem par koordinētu Baltijas rīcību, bet nekas konkrēti vēl nav zināms. Viņķele norāda, ka ES ārējās robežas vēl ir ļoti riskantas. «Mums blakus ir Baltkrievija un Krievija, un tā ir reāla laika bumba. Nezinu, kas no turienes velsies ārā.»
Izsekot slimībai
Pasaulē daudz runā par nepieciešamību būtiski palielināt testēšanu un saslimušo kontaktu izsekošanu, lai kontrolētu slimības izplatību. Kā norāda Viņķele, testēšanas aptvertais cilvēku loks turpina paplašināties, pirmdien pieņemts lēmums pārbaudīt bērnudārzu darbiniekus un tālbraucējus šoferus. Jātiecas uz to, ka ar zināmu regularitāti testē cilvēkus, kuri strādā ar lielu cilvēku skaitu.
Tomēr Latvijas epidemiologi šobrīd atturīgi vērtē skrīningu — plašākas iedzīvotāju grupas, kurām nav simptomu, testēšanu pēc nejaušas atlases, lai mēģinātu noskaidrot vīrusa izplatību sabiedrībā. Viņi esot «diezgan piesardzīgi» un uzskata, ja jāturas pie simptomātiskajiem pacientiem, lai saprastu slimo cilvēku skaitu, saka Viņķele. «Mana pārliecība, ka būs jāiet plašāk uz skrīninga programmām, lai saprastu bildi kopumā,» piebilst Viņķele.
Tiek izstrādāta arī lietotne, kura atslogos Slimības profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologu darbu, izsekojot inficēto cilvēku kontaktus. «Cilvēki tur turas uz iekšējām rezervēm, vajag gan vairāk cilvēku, gan vairāk naudas,» par SPKC saka ministre. Viņasprāt, par lietotnes laišanu tautās savs vārds jāsaka arī sociālantropologiem, kuri saprot uzvedības ekonomiku. Lai no lietotnes būtu jēga, vismaz 100 000 cilvēkiem tā jāielādē telefonā. «Uzsveram, ka lietotne var būt tikai un vienīgi brīvprātīga,» saka Viņķele, bet tā sabiedrībai jāpasniedz tādā veidā, lai cilvēki to izvēlas izmantot, nevis noraida. «Ja nodedzinām uzticēšanās kredītu valdībai, vai arī cilvēkiem iestājas apnikums un viņi vairs nesaprot, kāpēc tas ir jādara, tad vairs nav «mājas, ziepes, divi metri». Tad ir vienkārši ziepes,» rezumē ministre.
Otro vilni gaidot
Pat ja vasarā izdosies vīrusu ierobežot, eksperti visā pasaulē jau sāk brīdināt, ka līdz ar rudens atnākšanu tas var atkal uzliesmot.
Mišels Tirēns norāda — Latvijas spējas ar salīdzinoši mēreniem līdzekļiem ierobežot vīrusa izplatību nozīmē, ka šeit ir salīdzinoši vienkāršāk samazināt ierobežojumus nekā valstīs, kurās tika ieviesti daudz skarbāki noteikumi. Tomēr viņš brīdina — tikai mazam procentam iedzīvotāju varētu būt radusies imunitāte, un tas, ka pareizi rīkojāmies pavasarī, nenozīmē, ka nekļūdīsimies rudenī.
Tirēns uzsver, ka Latvijai vasara jāizmanto, lai sagatavotos iespējamam vīrusa otrajam vilnim rudenī — jāpalielina testēšanas kapacitāte, jāpārbauda slimnīcu gatavība lielākam inficēto pieplūdumam, jāveido rezerves.
Viņķele arī domā par rudeni, tajā skaitā par draudiem, ka varētu pieaugt nevienlīdzība medicīnas pakalpojumu pieejamībā. «Prognoze ir diezgan trauksmaina», jo būs jāparedz lielākas atstarpes starp pacientiem un vairāk laika dezinfekcijai, būs jāpārorganizē speciālistu darbs, lai nodalītu stacionāro un ambulatoro darbu. Rezultātā samazināsies pacientu skaits, ko var apkalpot noteiktā laikā. Savukārt izmaksas par dezinfekciju un aizsarglīdzekļiem pieaug.
Tāpēc jāinvestē tehnoloģijās, kas var palielināt caurlaidības spējas — modernākās diagnostikas metodēs, attālinātās konsultācijās, inovatīvās tehnoloģijās, kuras ļauj apkalpot pacientus ar mazāku mediķu skaitu. Jāveido palīdzības programmas, lai maznodrošinātie tiktu pie medicīnas pakalpojumiem.
Vienlaikus jāsāk jau tagad domāt par gripu, kas var nākt komplektā ar jauno koronavīrusu. «Ir masīvi jāpaplašina gripas vakcinēšanās programma,» saka Viņķele.
Kā viss var beigties?
Bieži dzirdēts, ka tikai vakcīna ļaus sabiedrībām izbeigt deju ar vīrusu. Taču nav garantiju, ka tāda tuvākajā laikā tiks atklāta. Līdz šim četri gadi bijis ātrākais laiks, kādā izstrādāta un lietošanā nonākusi vakcīna — 60. gados cūciņai.
Vai vakcīna ir vienīgais veids, kā varam atgriezties puslīdz normālā dzīvē?
«Mums ir piemēri, ka sadzīvojām ar slimībām, kurām nav vakcīnas. Sadzīvojam arī ar gripu, kurai ir vakcīna, tomēr nevakcinēto skaits ir pietiekami liels,» saka Viņķele. «Es ceru uz vakcīnu, tomēr cerība neatbrīvo no konkrētām darbībām ar perspektīvu, ka vakcīnas arī nebūs.»
The post Āmurs un deja appeared first on IR.lv.